Ceturtdienas pēcpusdienā Svētbirzē pulcējušies ļaudis, noliekot ziedus pie pieminekļa un kavējoties atmiņās, pieminēja «baigā gada» notikumus.
Ceturtdienas pēcpusdienā Svētbirzē pulcējušies ļaudis, noliekot ziedus pie pieminekļa un kavējoties atmiņās, pieminēja “baigā gada” notikumus. Kā atcere bija izveidota arī siena no tā traģiskā laika fotogrāfijām.
“1941. gadā, gluži kā tagad, tuvojās Jāņu laiks, bet toreiz tas tautai atnāca skumjš, jo cilvēki lopu vagonos tika dzīti pretī iznīcībai,” vakar pēcpusdienā Svētbirzē, kur ļaudis pulcējās pieminēt komunistiskajās represijās cietužos un bojā gājušos, atzina Sidrabenes pagasta Padomes priekšsēdētājs Jānis Vīgants.
Pagasta vadītājs izteica arī cerību, ka Latvijai tādas dienas savu mūžu vairs nebūs jāpiedzīvo. Un nedrīkstētu aizmirst tos, kas Dzimtenē vairs neatgriezās. Tādēļ Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis aicināja jauniešus, kas ļoti nelielā skaitā bija pulcējušies Svētbirzē, atcerēties traģiskos notikumus un būt savas zemes patriotiem. Arī Jelgavas baptistu draudzes priekšsēdētājs Pēteris Eisāns uzsvēra, ka būtu priecīgs, ja varētu runāt par ļaunumu pagātnes formā, tomēr tas reizēm ir tepat līdzās, un jādomā, kā to uzvarēt.
Jelgavas politiski represēto apvienības “Staburadze” vadītājs Pēteris Āns piebilda, ka pasaulē arvien vairāk apzinās komunisma postu, par to liecina arī nupat Vašingtonā (ASV) atklātais memoriāls komunistiskajās represijās cietušajiem.
Jelgavniece Anda Žvikova “Ziņām” pastāstīja, ka katru gadu apmeklē atceres pasākumus gan 25. martā, gan 14. jūnijā. Kopā ar ģimeni viņa bijusi izsūtīta, tāpēc ar skumjām izjūt šo dienu. “Brīdis ir ļoti skumjš, un, ja iedziļinās visā, kas pārdzīvots, tad ir pavisam bēdīgi,” atzīst sirmgalve un piebilst, ka “bērni it kā saprot, kas bijis, bet viņi jau neizjūt to sāpi, kas piedzīvota, arī laika apmeklēt atceres pasākumus viņiem nav.
