Līdz «Traffic» pirmās līgas čempionāta beigām atlikušas tikai trīs spēļu kārtas.
Līdz “Traffic” pirmās līgas čempionāta beigām atlikušas tikai trīs spēļu kārtas. Diemžēl sestdien aizvadītajā cīņā FK “Jelgava” nespēja iepriecināt, Slokas stadionā ciešot ļoti sāpīgu, iespējams pat pirmās līgas medaļu sadalē liktenīgu, 0:1 zaudējumu pret JFC “Kauguri/PBLC” vienību.
Atvasaras zelta lapu laiks bija brīnišķīgs. Arī Slokas stadions, kur gan līdz galam neuzceltajās galvenajās tribīnēs skatītāji vēl netiek ielaisti, rosināja visnotaļ pozitīvas emocijas un ļāva pasapņot par ne tik tālo 2010. gadu, kad vēl pat daudz augstākas kvalitātes un visām starptautiskajām prasībām atbilstošs stadions gaidāms tepat Jelgavā, Zemgales Olimpiskā centra kompleksā. Arī FK “Jelgava” futbolisti bija noskaņoti uz pozitīva viļņa, bet kārtējo reizi pierādījās bumbas apaļuma teorija. Proti, jelgavniekiem uzvaru nesošie trīs punkti cīņā par trešo vietu turnīrā bija ļoti, ļoti nepieciešami, kamēr tabulas lejasdaļā esošajiem jūrmalniekiem punktu guvums šajā spēlē neietilpa “dzīvības – nāves” jautājumu kategorijā, kas tad arī ļāva laukuma saimniekiem spēlēt brīvi un atraisīti.
Nevar teikt, ka jelgavnieki neizrādīja pietiekamu centību, bet šoreiz “atbildības smagā nasta” izrādījās pārāk nospiedoša. Ne Viktora Rezjapkina centieni spēles taktiskā zīmējuma organizācijā, ne Kārļa Kinderēviča aktīvā darbība “kauguriešu” vārtu tuvumā augļus uz rezultātu tablo nenesa. Vēl vairāk – bija brīži, kad tikai FK “Jelgava” vārtsarga Aleksandra Čumakova meistarība glāba no vārtu zaudējuma. Vairākās epizodēs pretinieku vārtu tuvumā labi pieslēdzās nesen no traumas atlabušais Valērijs Redjko, bet situācijās, kad jelgavniekiem vajadzētu labi nospēlēt “ar galvu” (tiešā nozīmē), jūtami pietrūka Kristapa Freimaņa, kurš, pildot trenera Daiņa Kazakēviča spēles taktisko uzstādījumu, godam pildīja savas funkcijas aizsardzībā. (Tribīnēs sastaptais tagad LMT virslīgas klubā FK “Jūrmala” spēlējošais bijušais jelgavnieks Gints Freimanis arī bilda, ka viņa jaunākais brālis netiek pienācīgi izmantots uzbrukumu realizācijā.) Lai nu kā, komandas spēles zīmējumu izšķir treneris, un pārmest D.Kazakēvičam par kopumā teicami aizvadīto sezonu (ņemot vērā ļoti ierobežotās materiālās iespējas) nav ne vismazākā iemesla.
Pašās mača beigās JFC “Kauguri/PBLC” futbolistam izdevās pārspēt kopumā labi spēli aizvadījušo Jelgavas vārtu vīru A.Čumakovu, un tabulā jāieraksta sāpīgs, bet laikam gan šoreiz cīņas gaitai atbilstošs 0:1 zaudējums. Par spīti nu jau ne pārāk labvēlīgajai turnīra situācijai D.Kazakēvičs solīja, ka 20. oktobra spēlē Jelgavas stadionā Sporta ielā 2 (cīņas sākums pulksten 14) nekādas atlaides sīvākajiem konkurentiem no FK “Auda” netiks dotas.
Slokas stadionā “Ziņām” bija iespēja parunāt ar vienu no Latvijas futbola visdižākajiem lietpratējiem Miķeli Rubeni, kas sestdienas spēlē pildīja inspektora funkcijas. “Sevišķa atšķirība meistarības ziņā starp virslīgas lejasdaļas komandām un pirmās līgas vadošajām vienībām nav jūtama. Man jābūt objektīvam, un tāpēc nevaru Jelgavas futbolistus ne nievāt, ne lielīt. Mans vērojums ir tāds, ka pietrūkst stabilitātes. To var skaidrot arī ar komandas amatieru statusu. Ceturtā lielākā valsts pilsēta ir pelnījusi daudz profesionālāku komandu, nerunājot nemaz par stadionu. Jācer, ka pēc plānotās Zemgales Olimpiskā centra uzcelšanas man simpātiskajā pilsētā sakārtosies arī futbola lietas,” bilst M.Rubenis.
