Par 1941. gada 14. jūnija Latvijas pilsoņu izsūtīšanu vēl ilgi runās vēsturnieki, cilājot «lietas».
Par 1941. gada 14. jūnija Latvijas pilsoņu izsūtīšanu vēl ilgi runās vēsturnieki, cilājot «lietas».
Maldās tie, kas 1941. gada un citu okupācijas gadu pret Latviju vērstos noziegumus gatavi «neredzēt», aizmirst, izdabādami lielvalstu «norādījumiem».
Tikai tie, kas uz savas ādas izbaudījuši represiju smagumu, kas stāvējuši pie piederīgo kapa svešumā, nekad neaizmirsīs prātam neaptveramos noziegumus pret mūsu valsti un tautu.
Stāvot pie Vjatlaga 7. lēģera žoga jutu, ka manā priekšā vaid zeme, kas īsā laikā aprijusi pāri par 3000 Latvijas armijas virsnieku, aizsargu, policistu un sabiedrisko darbinieku.
Jau pēc pirmās ekspedīcijas (1995. gadā) un piemiņas krustu uzstādīšanas Latvijas pilsoņu lielākās bojāejas vietas Krievijā, es devu sev solījumu darīt visu iespējamo, lai 1940. gads mūsu zemē neatkārtotos. Šī doma mani pavadīja Vjatlagā 1999. gadā.
Mans ierosinājums Latvijas valdībai ar piemiņas nedēļu atzīmēt 1941. gada deportācijas 60. gadadienu ir ņemts vērā un uzskatāms par nelielu artavu, ar kuru varam pieminēt bojāgājušos.
1941. gada 14. jūnijā visā Latvijā vienā dienā faktiski par bāreņiem kļuva daudzi simti bērnu, jo «iekraušanas» stacijās pēdējo reizi redzēja savus tēvus un vectēvus.
Atmodas sākumā tika publicētas to nedaudzo skopās atmiņas, kas no Juhnovas sadales etapa nometnes nokļuva Soļikamskas un citās nometnēs. Juhnovas tranzīta nometne atradās tālu no rūpnieciskiem centriem un dzelzceļa mezgliem. Tā jau bija kalpojusi par filtrācijas iestādi, lai šķirotu 1939. gadā sagrautās un okupētās Polijas armijas un valsts ierēdņus. Tam, ka netālu atradās lielā krievu humānista Ļeva Tolstoja muiža un muzejs «Jasnaja Poļana», nebija nekādas nozīmes – vienkārša sagadīšanās.
Juhnovas nometnes uzdevums bija rūpīgi šķirot arestētos, izolēt vienu tautību no otras un plānveidīgi arestētos sadalīt pa neskaitāmām Gulaga nometnēm.
Jau kuro reizi tika pārmeklēti arestētie. Nevērīgi, mazizglītoti cilvēki aizpildīja uzskaites kartiņas un citus «dokumentus», ieslodzītos kājām dzina uz dzelzceļa staciju.
1941. gadā no 9. līdz 11. jūlijam Vjatlaga centrā Ļesnoje pienāca lielie «Pulmaņa» vagoni ar latviešiem. Par tām dienām stāsta aculiecinieks: «Pienāca stacijā lieli vagoni ar baltiešiem. Viņus uz sliežu ceļiem izlaida no vagoniem. Kustība toreiz bija viens ešelons diennaktī. Apkārt nostājās sardze. Atvestie izcēlās ar lielu augumu un neparastu apģērbu. Gari gaiši putekļu mēteļi, platmales. Dažiem spieķa vietā neredzēti gari lietussargi.»
Bet kas komandēja Vjatlagā? Kurš personīgi vainīgs tūkstošu latviešu nāvē? Pārvaldes štāba plauktos 1999. gadā vēl nebija dziļi noglabāti Kirovas apgabala vēsturnieku dokumenti: partijas raksturojumu kopijas, sapulču protokoli un dažādi «nevainīgi» ziņojumi, kas man likās svarīgāki par visiem «slepenajiem». Bieži mani ar papīriem atstāja vienu. Varbūt slepeni novēroja? Steidzos lasīt, citus ierunāju diktofonā. Ar laiku šīm pagātnes liecībām būtu jāredz dienas-gaisma.
Viens no manas aktivitātes mērķiem ir panākt atvieglotu vīzu režīmu tiem, kas grib un ir spējīgi apmeklēt savu piederīgo kapus. Ir arī pēdējais laiks veidot piemiņas zīmes mūsu tuviniekiem Krievijā.
Arī piemiņas memoriālu veidotājiem Latvijā nemaz nebūtu par sliktu apmeklēt tās vietas, kur palika Latvijas tautas zieds un cerības. Tad arī varbūt nāktu apskaidrojums prātos.
Uzstādot nāves nometnēs piemiņas krustus, mums nebija problēmu ar idejām un to īstenošanu īsā laikā.
Kā tautas diplomātijas piemēru varu minēt sarunu ar Soļikamskas pilsētas mēra pirmo vietnieku. Viņš izteica pārliecību, ka uz vietas ir iespēja pasūtīt piemiņas zīmi no nerūsējošā tērauda vai pat no titāna kausējuma. Protams, vajadzīga laba griba, enerģiska rīcība starpvalstu sarunās un līdzekļi.
Paturēsim gaišā piemiņā tos, kas nekad vairs neatgriezīsies mūsu vidū! Centīsimies maksimāli atvieglot dzīves novakaru tiem, kas pārdzīvoja deportācijas un izdzīvoja!
Alfreds Egils Puškevičs, represēts 1941. gada 14. jūnijā, divu ekspedīciju uz Vjatlagu dalībnieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi
