Smagumi jāceļ pareizi, bet arī tas ne vienmēr pasargā no brukas
Vājš vēders nebūt nenozīmē, ka cilvēkam viss ēdamais ātri iziet cauri kā pīlei. Tas ir risks tikt pie brukas, jo kaut kur vēdera sienā ir kāda vājā vieta: ne tikai dabas dota, bet arī iegūta – jebkura operācijas rēta, apendicīts vai «ķeizars». Jaunībā sen sadzijis naža dūriens vai pat nenojausts diafragmas bojājums autoavārijā var provocēt diafragmas bruku, ko pat pieredzējušam mediķim grūti atpazīt, bet tik tālu brukas zinātnē nelīdīsim. Šoreiz liksim mierā arī iedzimtas brukas un neķersimies pie katras zīdaiņa nesmukās nabas.Diskriminācija nepastāvĶirurgs Gunārs Brundzulis noliedz, ka bruka būtu vīriešu «privilēģija». Vīrišķīgi un latviski, protams, skan «lielie pauti», kad zarnu līkumi tiek sēkliniekos un pamazām tie kļūst arvien lielāki. Taču no brukas cieš arī sievietes, viņām tikai raksturīgas citas «vēdera vājās vietas». Dzimuma vietā ārsts nosauc citus riska aspektus.Apaļīgajiem cilvēkiem bruka gadās biežāk nekā kalsnajiem – vēdera iekšējais spiediens ir lielāks un taukaudi palielina risku. «Tauki iesākumā krājas taukplēvēs, tikai pēc tam sākas redzamas «rezerves»,» skaidro ķirurgs. Jārēķinās arī ar vecumu – gadiem ejot, muskuļu tonuss atslābst. Nebūt nav nepieciešams ļoti smags fizisks darbs, cēliens vai rāviens, lai reiz vēdera siena «uzdotu» un dabūtu bruku. Ķirurgs Gunārs Brundzulis ieteic parādīt ķirurgam jebkuru bumbuli, kurš radies vietā, kur tam nav jābūt. Labāk agrāk nekā vēlākBandāžas vai korsetes vēlams lietot slodzes gadījumos vai profilaksei gados vecākiem cilvēkiem, kā arī ja bijušas operācijas vēdera dobumā. Bumbulis liek uzmanītiesJa parādās izspīlējums, tas ir ciets un sāpīgs, noteikti jātiek līdz ārstam. Pavisam nopietni, ja izspīlējumā ielien kāds zarnas līkums – tiek traucēta asinsrite un vēlāk jau būs nepieciešama nopietna ķirurģiska iejaukšanās, izgriežot atmirušās zarnas gabalu. Sešas stundas – ķirurgs nosauc laiku, kurā vajadzētu tikt līdz slimnīcai. «Apejot ģimenes ārstus un visus šamaņus ar tamburīniem.» Stipras, lēkmjveidīgas sāpes iespējamas arī tad, ja izspīlējums ir salīdzinoši neliels. Var parādīties arī citi gremošanas sistēmas traucējumi – vēdera uzpūšanās, vemšana.Pat ja uzradies bumbulis, kurš īpaši netraucē, bet nepāriet vai pazūd un atkal uzrodas, nepieciešama ambulatora ķirurga konsultācija. Tas var būt labdabīgs taukaudu audzējs, bet arī kaut kas sliktāks. Savlaicīga ārstēšana un plānveida operācija ir labāka par mēģinājumu saglābt ielaistu slimību, akūti operēt iesprūdušu zarnu vai izgriezt atmirušu tās gabalu. «Kādam liekas, ka viņam ir bruka, «lielie pauti», taču neņem to nopietni, aizbildinās, ka nesāp un vēl darbi jāpaveic. Bet varbūt tur kaut kas aug – olas audzējs ir viens no bīstamākajiem,» norāda ķirurgs. Pašas nepāriesPēc pieredzes ķirurgs atzīst, ka daudzi ārstēšanu atliek uz vēlāku laiku. «Cits atnāk tad, kad vēders burtiski pušu un viss gāžas uz āru. Citam šķiet, ka viņš par vecu, lai operētu.» Bruka nepāriet, ar gadiem tā paliek tikai lielāka, tāpat kā risks iedzīvoties sarežģījumos. Brukas ārstē ķirurģiski, iešujot speciāla materiāla tīkliņu. Vecuma robežas šīm operācijām nav, vecākais pacients, kuram G.Brundzulis operējis bruku, bijis 90 gadu vecs. «Operācijas laikā organisms pat saņem vairāk skābekļa nekā parasti. Tagad ir ļoti labas zāles, elpināšanas aparāti, par operāciju nevajadzētu īpaši satraukties. Sarunā ar anesteziologu iespējams vienoties par anestēziju – vispārējo vai spinālo. Citiem nepatīk dūriens mugurā, tas noteikti ārstam jāpasaka.»
