Jau par leģendāru kļuvušajam teicienam, ka kopš 11. septembra terora aktiem ASV pasaule ir mainījusies un kļuvusi pieaugusi, nu ir radies arī turpinājums.
Jau par leģendāru kļuvušajam teicienam, ka kopš 11. septembra terora aktiem ASV pasaule ir mainījusies un kļuvusi pieaugusi, nu ir radies arī turpinājums – vēlvienreiz pasaule ir mainījusies 7. oktobrī, kad ASV ir sākušas precīzu, pret noziedzniekiem vērstu uzbrukumu, no kura sekmēm lielā mērā ir atkarīga politiskā stabilitāte Tuvajos Austrumos un Rietumāzijā, kā arī ekonomikas attīstības tempi visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Šī, par laimi, ir tā reize, kad Latvija strikti paudusi savu nostāju ne tikai kā NATO kandidātvalsts, bet arī kā civilizēta Rietumu sabiedrības daļa, kurai rūp pasaulē valdošā kārtība un cīņa ar vienu no lielākajiem 21. un pagājušā gadsimta biediem – terorismu un organizēto noziedzību.
Tajā pašā laikā tā nav nedz cīņa pret islamu, nedz arī pret kādu noteiktu tautu. Arī ne pret afgāņiem, un to pierāda lielas daļas islama valstu atbalsts ASV, kā arī pēc uzlidojumiem Afganistānas teritorijā nomestie pārtikas saiņi, kas apliecina ASV un Lielbritānijas humānos mērķus.
Teroristi, iespējams, nav palikuši atbildi parādā, jo, pēc provizoriskām ziņām, otrdien ASV reģistrēts jau trešais saslimšanas gadījums ar Sibīrijas mēri. Izmeklēšanas rezultāti gan vēl nav oficiāli apstiprināti. Pagājušajā piektdienā Floridā ar šo pašu slimību mira kāds 63 gadus vecs fotogrāfs, bet viņa 73 gadus vecais kolēģis patlaban atrodas slimnīcā. ASV amatpersonas neizslēdz, ka noticis terora akts. Sibīrijas mēra pārnēsātāji tiek uzskatīti par vienu no bioloģiskajiem ieročiem. Kā zināms, Sibīrijas mēris ir gandrīz perfekts bioloģiskais ierocis, jo tas ir nāvējošs, bet tā simptomi parādās tikai tad, kad slimnieks vairs nav glābjams. Un, ja tiešām izmeklēšanā apstiprināsies tas, ka šī slimība ir kārtējais terora akts, tas nenozīmē neko citu kā vien to, ka teroristi ir sākuši cinisku karu pret cilvēci.
Karš jebkurā gadījumā nebūs īslaicīgs – šādas prognozes izteicis ne tikai Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs. Arī Afganistānas bēdīgi slavenās islama kustības «Taleban» vēstnieks Pakistānā mulla Abduls Salams Zaīfs nācis klajā ar paziņojumu, ka «Taleban» ir gatava ziedot divus miljonus dzīvību valsts neatkarībai. Šis skaitlis ir drūms un biedējošs, taču pagaidām nav iemesla neticēt mullas sacītajam.
Tajā pašā laikā vairāk nekā pārsteidzošs ir Krievijas prezidenta nelokāmais atbalsts ASV veiktajām militārajām akcijām valstī, kas robežojas ar NVS, kuras sastāvā ietilpst arī Krievija. Pārsteidzošs tāpēc, ka prasti šādās situācijās uz otrās pasaules lielvalsts statusu pretendējošā Krievija ir asi iebildusi ASV un NATO militārajām akcijām. Dienvidslāvijas gadījumā visai reāli bija otrā «aukstā kara» draudi. Vienīgais izskaidrojums šādai Krievijas nostājai varētu būt veiksmīgas sarunas par lielo ārējo parādu «kārtošanu» vai arī, kas ir daudz nepatīkamāk, zināma ASV pielaidība tā saucamajā Čečenijas jautājumā, kura saistību ar 11. septembra terora aktiem ASV Putins nekavējas atgādināt jebkurā izdevīgā mirklī. Var, protams, pieļaut arī tīri psiholoģisku Krievijas skepsi pret sabiedroto cīņām Afganistānā, kur PSRS armijas 10 gadu cīņas vainagojās ar cinka zārku tūkstošiem. Un tāpēc cīņa uz sauszemes var izvērsties pavisam citādi, nekā to plāno sabiedrotie, – tas var prasīt lielus cilvēku upurus abās karojošajās pusēs, tādējādi reģionā draud iestāties humānā krīze. Šķiet, ASV un Lielbritānijai pagaidām nav īsti skaidrs, kas varētu notikt pēc «Taleban» sakāves, jo pagaidām nav garantijas arī par to, ka Afganistānas ziemeļos saimniekojošā Ziemeļu alianse aizstāvēs demokrātiju kara postītajā Afganistānā.
Runājot par ASV prettrieciena ekonomiskajām sekām, vismaz pirmdien pirmā pasaules finansu tirgus reakcija uz ASV sāktajām militārajām operācijām Afganistānā bijusi negatīva ASV dolāra kursam – dolāra vērtība šodien samazinājusies pret gandrīz visām lielākajām pasaules valūtām (tostarp eiro), izņemot Lielbritānijas mārciņu. Tomēr par ASV ekonomikas sevišķi jūtamu attīstības kritumu pagaidām nevar runāt, un, domājams, ASV monetārie resursi būs pietiekami, lai šādu iespēju novērstu arī nākotnē. Uz Latvijas jau tā nīkulīgo fondu tirgu notikumi Afganistānā nav atstājuši nekādu iespaidu, ja vien neskaita psiholoģisko, savukārt valūtas dīleri atzīst, ka šajā zināmas krīzes situācijā nenovērtējama ir Latvijas lata stabilitāte un visi valdību un Latvijas Bankas pasākumi tā nostabilizēšanai.
Nenoliedzami, ka ASV prettrieciens «Taleban» ir ietekmējis tūrisma un transporta biznesu. Ņemot vērā daudzkārtējo apdrošināšanas izmaksu pieaugumu, piemēram, Latvijas nacionālā aviokompānija «AirBaltic», sākot ar 1. novembri, vidēji par 5% palielinās aviobiļešu cenas. Arī vairākas Eiropas aviosabiedrības jau ir paaugstinājušas aviobiļešu cenas, lai segtu palielināto apdrošināšanas maksu. To neapšaubāmi jutīs arī Latvijas uzņēmēji un tūristi, kas ar gaisa satiksmes palīdzību vēlēsies nokļūt ārzemēs.
Tomēr, ja pasaule vēlas sekmīgi cīnīties ar terorismu, kas jebkurā brīdī var apdraudēt jebkuru pasaules valsti, ir jārēķinās ar šādu akciju ekonomiskajām sekām. Toties cīņā ar terorismu pasaules sabiedrība var dot spēcīgu triecienu arī organizētajai noziedzībai un narkotiku izplatītājiem, kas soļo rokrokā ar teroristiem. Sabiedrotajiem vajadzēs šajā karā uzvarēt arī ideoloģisko cīņu, novēršot teroristu mēģinājumus to padarīt par starpetnisku vai starpreliģisku. Tajā pašā laikā ir jāizdara neiespējamais – teroristu apkarošanai jābūt maksimāli humānai, lai nerastos jauni «aukstie kari» un karā iesaistītajās nācijās negruzdētu naids, kas jebkurā brīdī var atkal pārvērsties terorismā.
