Trakumsērga ir dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība. To izraisa vīruss, kas izdalās ar siekalām un kontakta vai koduma laikā caur brūci iekļūst dzīvnieka vai cilvēka organismā.
Trakumsērga ir dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība. To izraisa vīruss, kas izdalās ar siekalām un kontakta vai koduma laikā caur brūci iekļūst dzīvnieka vai cilvēka organismā.
Cilvēkam trakumsērga izpaužas ar smagiem centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem. Inkubācijas (bezsimptomātiskais) periods vidēji ilgst 2 – 5 nedēļas, bet var būt pat līdz vienam gadam. Viens no galvenajiem slimības simptomiem ir bailes no ūdens, kas rodas sāpīgu spazmu rezultātā rīšanas laikā, nemiers, uzbudinājums. Slimnieks smagi cieš, pilnīgi saglabājot apziņu. Trakumsērga vienmēr beidzas ar nāvi.
Ja jūs savainojis dzīvnieks, ir ļoti svarīgi pareizi rīkoties:
brūci, ieskrāpējumus vai ādu, uz kuras nokļuvušas dzīvnieku siekalas, jānomazgā ar ūdeni un ziepēm vai vienkārši ar ūdens strūklu;
brūces mala jāapstrādā ar joda šķīdumu vai spirtu un jāuzliek sterils pārsējs;
nekavējoties jāvēršas ārstniecības iestādē pie ķirurga, kur tiks sniegta kvalificēta medicīniskā palīdzība un sākta prettrakumsērgas potēšana.
Ja uzbrukušais dzīvnieks ir klejojošs, nezināms, netiek veterināri novērots, cietušajam tiek nozīmēts pilns prettrakumsērgas vakcinācijas kurss (piecas vai sešas potes).
Trakumsērga ir neārstējama slimība, un saglabāt cilvēka dzīvību var tikai savlaicīgi sākta vakcinācija un nozīmētā potēšanas grafika un režīma ievērošana.
Atgādinām mājdzīvnieku turētājiem 1996. gada 12. decembrī Jelgavas Domes apstiprinātos «Suņu un kaķu turēšanas noteikumus».
– Suņiem un kaķiem jābūt reģistrētiem un potētiem pret trakumsērgu.
– Izvedot suņus pastaigā, jāņem līdzi inventārs, lai nekavējoties savāktu dzīvnieku ekskrementus.
– Traumu izraisījuša suņa vai kaķa īpašniekam ir jāpaziņo cietušajam savs uzvārds, adrese. Dzīvnieka īpašniekam, no kura suņa vai kaķa ir cietuši vairāki cilvēki vai mājdzīvnieki, par to nekavējoties jāziņo veterinārajam dienestam, lai dzīvnieku apskatītu un novērotu.
– Ja suns sakodis cilvēkus vai dzīvniekus vairākkārt, to piespiedu kārtā eitanizē.
2000. gadā Jelgavas rajonā bija ļoti nelabvēlīga situācija – apstiprināti 19 trakumsērgas gadījumi dzīvniekiem, no kuriem cietuši 57 cilvēki. 1998. gadā bija tikai viens trakumsērgas perēklis ar sešiem cietušajiem, 1999. gadā – četri perēkļi ar 16 cietušajiem.
Visvairāk ar trakumsērgu 2000. gadā slimoja lapsas (8), jenoti (5), kā arī mājdzīvnieki (5) – govis, kaķi, suņi. Kontaktā ar šiem slimajiem mājdzīvniekiem bija 40 cilvēku.
Arī Latvijā, salīdzinot ar 1999. gadu, dzīvnieku saslimstība ar trakumsērgu palielinājusies vairāk nekā trīs reizes. 2000. gadā tika reģistrēti 516 dzīvnieki ar trakumsērgu. Pārsvarā tie bija savvaļas dzīvnieki (77,1 procents), mājdzīvnieki (22,9 procenti). No savvaļas dzīvniekiem trakumsērgu galvenokārt izplatīja lapsas. No mājdzīvniekiem biežāk ar to slimoja suņi un kaķi, retāk – govis un zirgi.
Visnelabvēlīgākā situācija atzīmēta septiņu rajonu teritorijās (vairāk nekā puse no visiem gadījumiem):
Liepājas rajonā – 59 trakumsērgas gadījumi, Bauskas – 40, Kuldīgas – 40, Saldus – 38, Talsu – 38, Ventspils – 33, Tukuma rajonā – 31.
Ilggadējie novērojumi liecina, ka, sākot ar 1993. gadu, personu skaits Latvijā, kas vērsās pēc palīdzības, ik gadu strauji palielinās un 90. gadu otrajā pusē bija vidēji 7575 personu gadā (80. gadu beigās – vidēji 5000 personu). Visvairāk inficēšanās riskam tiek pakļauti bērni no septiņiem līdz 14 gadiem.
Arī Jelgavas pilsētā un rajonā no dzīvnieku kodumiem cietušo skaits ar katru gadu palielinās. 1998. gadā sakosts bija 361 cilvēks, 1999. gadā – 393 un 2000. gadā – 400. Apmēram trešdaļa no cietušajiem ir bērni.
Dzīvnieku trakumsērgas izplatības gadījumi Jelgavas rajonā:
Jaunsvirlaukas pagastā – 4;
Sidrabenes pagastā – 3;
Vilces pagastā – 3;
Platones pagastā – 2;
Zaļenieku pagastā – 2;
Glūdas pagastā – 2;
Līvbērzes, Svētes un Sesavas pagastā – pa 1 gadījumam.
