Laikam nebūs jāpaskaidro, kas un kad sacījis: «Zināt, kad Antarktīdā ir sniega vētra, pingvīni to pārziemo, saspiežoties ar mugurām kopā vienā lielā aplī. Ja kāds noklīst, viņi to atved atpakaļ.» Par šiem viedajiem vārdiem noteikti dzirdējuši arī tie, kas Jaungada naktī neklausījās tolaik vēl premjera Ivara Godmaņa uzrunu Latvijas iedzīvotājiem, jo plašsaziņas līdzekļos pingvīni piesaukti neskaitāmas reizes. Nav jāpiebilst – tas bija spilgts aicinājums uz saliedēšanos, kopābūšanu un darbību – mugurām kopā pārlaižam sniega vētru (lasi – krīzi). Nav dzirdēts, ka Godmaņa kunga aicinājumu kāds nebūtu «ņēmis par pilnu». Vismaz tie, ko saprotam ar sugas vārdu «pingvīns parastais». Spiežamies un spiežamies arvien ciešāk un ciešāk… drīz jau elpu nevarēsim ievilkt. Visur nogriež, noīsina, bet neko nevajadzētu atņemt bērniem, pensionāriem, invalīdiem. Nebūs, kā dēļ censties, ja mums nav nākotnes un pazaudējam pagātni. Taču acīmredzot tie, kam vara, tā nedomā. Trešdienas «Domburšovā» Tautas partijas Saeimas deputāte Aija Barčas kundze pateica, ka, izsludinot ārkārtas situāciju finanšu sektorā, izmetām miskastē jēdzienu «tiesiskā paļāvība». Proti, kancelējam to, ka valsts daudzmaz paredzamu laika sprīdi nemainīs «spēles noteikumus». Jo visu var mainīt. Atsakāmies no ģimenes valsts pabalsta izmaksas bērna pirmajā dzīves gadā un atceļam piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Pasūtām pensionārus… labi tālu. Vai nebūtu pēdējais laiks saspiesties ar mugurām visiem – deputātiem, ministriem, mēriem, ierēdņiem, padomniekiem, pilnvarniekiem un tā tālāk? Visiem tautas kalpiem. Esat gatavi?
