Stacijas ielas 13. namam iecerēts piešķirt pozitīvāku sociālo auru, tur pārvietojot Jelgavas sociālās un medicīniskās aprūpes biroju un invalīdu dienas centru «Atbalss».
Stacijas ielas 13. namam iecerēts piešķirt pozitīvāku sociālo auru, tur pārvietojot Jelgavas sociālās un medicīniskās aprūpes biroju un invalīdu dienas centru “Atbalss”. Šīs telpas plānots piedāvāt arī sabiedriskajām organizācijām – Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļai un invalīdu rehabilitācijas un sporta centram “Cerība”. Bērnu fonda Jelgavas nodaļas vadītāja Silvija Melita Dālmane uzskata, ka šāda attieksme pret viņas vadīto sabiedrisko organizāciju, kas rūpējas par kuplās ģimenēs augošiem bērniem un mazuļiem ar īpašām vajadzībām, ir klaji negatīva.
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne skaidro, ka telpas Sociālās pārvaldes ēkā, kurās līdz šim uzturējies Bērnu fonds, nepieciešamas Bāriņtiesai. Platība Stacijas ielā 13 šai sabiedriskajai organizācijai ir visai piemērota, domā R.Stūrāne.
“Tās būs izremontētas, sausas, siltas telpas. Pašlaik tās siltina, sakārtota kanalizācijas sistēma. Nešaubos ne mirkli, ka tur varēs labi strādāt. Tās būs plašākas, paredzēta arī zāle, kuru varēs izmantot dažādām aktivitātēm. Ēkā visu laiku dežurē policija, ir novērošanas iekārtas,” pauda R.Stūrāne. Jāatzīst, ka vienā mājas galā, lai arī norobežota un ar atsevišķu ieeju, atradīsies tuberkulozes slimnieku ambulatorā nodaļa.
Pārcelsies, ja piedāvās labākas telpas
Invalīdu rehabilitācijas un sporta kluba “Cerība” vadītāja Ruta Kļaviņa stāsta, ka par telpu atbrīvošanu R.Stūrāne brīdinājusi gada nogalē.
“Esmu mierīga, jo “Cerība” par pašreizējo mītni līdz 2011. gadam noslēgusi telpu īres līgumu ar Nekustamā īpašuma pārvaldi (NĪP). Tas, kas organizē pārmaiņas, arī atbild par to, kāpēc un kā. Kad pērku skapi, domāju, kur likšu. Vairāk nekā 13 gadu esmu strādājusi par velti. Varu teikt, ka visu šo laiku veicu sociālo darbu bez maksas. Deviņus gadus mana darba telpa bija pašas dzīvoklis. Daudziem invalīdiem esmu palīdzējusi iznākt sabiedrībā. “Cerības” dalībnieki pratuši spodrināt Jelgavas vārdu ārpus dzimtenes robežām. Tāpēc nedomāju, ka mans pienākums būtu doties uz jebkurām telpām. Ja piedāvās labas un gaišas, iespējams, neatteikšos. Gribas teikt mūsu prezidentes sacīto: “Celiet savu vērtību. Pajautājiet, vai esat vajadzīgs”,” savu nostāju pauž organizācijas vadītāja.
Jauno mītnes vietu neizdevās apskatīt
S.M.Dālmane Bērnu fondā darbojusies 17 gadu.
“Man ir cienījami gadi. Gribu sākt sevi cienīt. Pirms četriem gadiem Škutānes kundze (Domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos un finanšu jautājumos Irēna Škutāne – red.) teica – ja visu šeit sakārtosim, varēsim palikt. Remontam iztērējām aptuveni 900 latu, ko galvenokārt finansēja Latvijas Bērnu fonds. Saprotu, ka šīs telpas nepieciešamas citiem mērķiem, bet mūsu organizācija veic sociālo darbu – te trūcīgās ģimenes var atrast piemērotu apģērbu, dažkārt arī sadzīves tehniku, ratiņus un citas vajadzīgas lietas. 48 bērni saņem finanses no ārzemju sponsoriem. Palīdzu rakstīt viņiem pateicības vēstules, jo tās jādara Bērnu fonda noteiktajā apjomā, bet ne visi to prot. Bieži dzird iebildumus pret maizīti, kuru te var saņemt trūcīgās ģimenes, bet vai ir kāds cits risinājums?” retoriski jautā S.M.Dālmane.
LBF Jelgavas nodaļas valdes loceklim piecu bērnu tēvam Edvīnam Mežvietam arī ir savs ieskats: “Mums bija solīts, ka varēsim apskatīt jaunās telpas. Pusstundu gaidījām NĪP darbinieku, bet neviens neatnāca. Pa šo laiku vērojām cilvēkus, kas nāca un gāja. Godīgi sakot, viņi atstāja ļoti nepatīkamu iespaidu. Mani bērni ir lieli, bet, ja māmiņai ar mazuli uz turieni jādodas pēc drēbēm, maizītes, domāju, tas ir slikti. Savus bērnus uz šo vietu tomēr nevestu. Ja tā, tad Bērnu fonds Jelgavā var arī izputēt.”
LBF Jelgavas nodaļā ir aptuveni 160 ģimeņu, kurām tiek sniegts kaut neliels, tomēr materiāls atbalsts. Tā ir vieta, kur drīkst aiziet ar lūgumu palīdzēt, uzskata mātes, kas gadiem bijušas šā fonda paspārnē.
Amatpersonas: uztraukumam nav pamata
Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieks Felikss Jasens “Ziņām” pauda, ka uztraukumam nav pamata, jo divi policisti un novērošanas iekārtas ir pietiekams nodrošinājums. “Kāpēc šajā situācijā mēs nevaram meklēt gaišo pusi?” “Ziņām” jautāja F.Jasens.
Diemžēl vietējie mājas iedzīvotāji neslēpj, ka ar šo “policijas nodrošinājumu” ir par maz, jo pabalstu un algas dienās neviena dzīvokļa durvis nav šķērslis, ja vien ir vēlēšanās ielauzties. Lai arī F.Jasens aicināja būt pozitīviem, jāatzīst, ka šī ir vienīgā māja Jelgavā, kur darbojas novērošanas iekārtas un dežurē policisti.
Policijas hronika liecina, ka Pašvaldības policija šomēnes vien uz Stacijas ielu 13 devusies vairāk nekā desmit reižu. Lielākoties izsaukumi saistīti ar konfliktiem dzērumā.
Par ēkas remontu un iemītnieku sastāva iespējamām pārmaiņām “Ziņas” iztaujāja I.Škutāni. Viņa ir pārliecināta, ka šā nama pagraba un pirmā stāva remonts ieviesīs labas pārmaiņas mājas dzīvē. Pēc viņas domām, invalīdu dienas centra un Sociālās pārvaldes mājas aprūpes dienesta izvietojums šajā ēkā varētu nest pozitīvas pārmaiņas.
“Viss tiek darīts, lai uzlabotu sociālo darbu pilsētā. Tur būs plašas un gaišas telpas, arī invalīdiem zāle, duša. Es negribu kādu informēt pirms laika, kad darbi vēl nav paveikti. Tos plānots pabeigt jūnijā. Vēlamies padarīt šo vidi cilvēcīgāku. Domājam labiekārtot arī apkārtni. Nevajag iet piecus soļus priekšā notikumiem,” tā notiekošo vērtēja I.Škutāne.
Kontingents ir tāds, kāds ir
Ar Veselības ministrijas nosacījumu turpmāk no valsts budžeta neapmaksās tuberkulozes slimnieku stacionāru ārstēšanos Jelgavā. Viņiem jāsaņem zāles, medikamenti. Ņemot vērā, ka Jelgavā šajā jomā ir sertificēts medicīnas personāls, Stacijas ielā 13 paredzēts izveidot ambulatoro nodaļu, ko apmaksās no valsts budžeta. “Šiem cilvēkiem nav atklātas slimības formas, tāpēc viņi sabiedrības veselībai nav bīstami,” informē I.Škutāne.
“Jā, kontingents Stacijas ielā 13 ir tāds, kāds ir. Arī pie manis nāk neapmierināti iedzīvotāji. Bez policijas posteņa tur kārtību uzturēt nevar,” neslēpj Škutānes kundze.
Tomēr vai nevajadzēja savlaicīgi izskaidrot “Cerības” un Bērnu fonda vadītājām jauno situāciju?
“Negribu runāt, pirms darbs nav izdarīts. Ruta Kļaviņa ir mūsu zelta fonds, arī Dālmane dara labu. Pašvaldības pienākums ir atbalstīt sabiedriskās organizācijas, kas veic darbu, kam pašvaldībai pietrūkst resursu. Tomēr domāju, ka galvenā problēma ir nepatika pret pārmaiņām,” teica I.Škutāne.
