Ķekavas pagasta lielākais uzņēmums ir putnu fabrika, kas ar darbu nodrošina ap 400 cilvēku.
Ķekavas pagasta lielākais uzņēmums ir putnu fabrika, kas ar darbu nodrošina ap 400 cilvēku. Pagasts attīstījies reizē ar uzņēmumu – 1967. gadā sāka strādāt fabrika, bet 1968. gadā tika uzcelta pirmā pagasta daudzstāvu māja.
Kopš tā laika daudz mainījies. Ražošanas apjomi fabrikā kritušies, darbu sākuši arī citi uzņēmēji. Statistika liecina, ka pagastā ir 223 uzņēmumi: 65 rūpniecības, 105 pakalpojumu, 41 lauksaimniecības, četri ražošanas un deviņi cita veida. Starp tiem ir arī SIA «Simeks», ko pazīstam kā kafijas «Labrīt», «Labvakar», «Cafe Duo» un citu dzērienu ražotāju.
Kā attīstās kafijas bizness Latvijā – sarunā ar firmas prezidenta palīgu Ivaru Ozoliņu un kafijas rūpnīcas direktori Mārīti Priedi.
Kā sākās jūsu bizness?
Ķekavā kafiju sākām ražot pirms pieciem gadiem. Tolaik Latvijā bija kādas divas nelielas firmas, kas nodarbojās ar kafijas pupiņu grauzdēšanu, malšanu, fasēšanu un tirgošanu. Tāpēc arī mēs nolēmām pamēģināt.
Kafiju ražot nav tas pats, kas maizi cept, – tā nav latviešiem tradicionāla nodarbošanās.
Tā tas ir – lai iznāktu laba kafija, vajadzīgas priekšzināšanas, kvalitatīvas izejvielas un modernas tehnoloģijas. Pieredzes apmaiņā esam bijuši vairākās ārzemju kafijas rūpnīcās, bet jāatzīst, ka bieži vien, tiklīdz saruna nonāk līdz tehnoloģiskajam procesam, temats tiek mainīts un mājās braucam bez tik kārotās informācijas. Neko darīt, mācāmies paši – iegādājamies jaunāko literatūru, regulāri sekojam informācijai internetā, kā arī aicinām uz rūpnīcu ārvalstu kafijas ekspertus.
Kafijas pupiņas Latvijā neaug. No kurienes tās nonāk Ķekavā?
Kafijas pupiņas aug apmēram 80 valstīs. Mēs zaļās pupiņas iepērkam no pasaulē labākajiem audzētājiem Kolumbijā, Kostarikā, Gvatemalā, Nikaragvā, Hondurasā, Kenijā, Etiopijā, Indijā un Brazīlijā. Protams, pupiņas gan nenāk taisnā ceļā no plantācijām, jo tad tās būtu daudz dārgākas. Mēs tās pērkam no Vācijas izplatītājiem.
Kādi faktori ir svarīgi, iegādājoties kafijas pupiņas?
Uzmanība jāpievērš izskatam, mitrumam, to defektiem, garšai un smaržai. Pirms kārtējā pirkuma mēs iegādājamies nelielus paraudziņus, ko savā laboratorijā pārbaudām. Agrāk paļāvāmies tikai uz piegādātāju ziņām, tagad esam secinājuši, ka viss ir jāpārbauda pašiem. Svarīgi arī sekot līdzi informācijai internetā – tur ik dienu var uzzināt ko jaunu. Piemēram, vai kādā plantācijā nav gaidāms pārmērīgs sausums vai lietus. Tas ietekmē pupiņu kvalitāti. Pupiņu cena var mainīties pa stundām. Internetā varam izvēlēties piemērotu brīdi izejvielu iepirkšanai.
Pupiņas nonāk fabrikā, un tad top jauna kafijas šķirne?
Jā, dažādās pupiņas samaisām, līdz iegūstam vēlamo šķirni. Rūpnīcā ražojam Latvijā un nu jau ārzemēs pazīstamas šķirnes «Labrīt», «Labvakar» un «Cafe Duo», kā arī kafiju «Rīga» un «Tāmurga». Pavisam esam izstrādājuši ap 20 dažādu dabiskās kafijas grauzdēšanas un maisījumu recepšu.
«Cafe Duo» – šis nosaukums izceļas pārējo latvisko vidū…
Tas ir internacionāls. Mēs savu produkciju sākam tirgot arī kaimiņvalstīs, un tur vārds «Labrīt» vai «Labvakar» neskan tik pazīstami, kā varētu vēlēties.
Vai tas nozīmē, ka ar Latvijas tirgu vien jums nepietiek?
Ir labs sauklis «Izvēlies Latvijas preci!», diemžēl kafijas noietu tas pagaidām neietekmē. Pircējs bieži vien labprātāk izvēlas ārzemēs ražotu kafiju, tāpēc mūsu rūpnīca, kas ir lielākā Baltijā un varētu saražot 500 tonnu kafijas mēnesī, ir spiesta strādāt ar jaudu, kas ir tikai desmitā daļa no iespējamās.
Tātad kafijas ražošanai bija jāmeklē vēl papildu biznesa iespējas?
Mums ir vēl divas spēcīgas nozares, ko attīstām. Viena – pārtikas produktu imports. Esam vairāku populāru produktu ekskluzīvi izplatītāji: «Gallina Blanca» (Spānija), «Zott (Mertinger)» piena produktu no Vācijas, dzīvnieku barības «Eagle Packs» no ASV un citu. Otra nozare ir mūsu līdzdalība kopuzņēmumā ar Dānijas alus rūpnīcu «Harboe». Alus kopuzņēmums jau kļuvis pazīstams ar iecienītajām markām «Ķekavas alus», «Trīs Jāņi» un «Bear beer».
Tas ir alus, kas tiek pildīts divu litru plastmasas pudelēs. Kāpēc tieši plastmasas?
Mēs bijām pirmie, kas Latvijā sāka alu pildīt tādās pudelēs. Pieredzi aizguvām no Krievijas, kur šāda alus tirgošana bija guvusi lielu atsaucību.
Kādas ir plastmasas pudeles priekšrocības?
Pirmkārt, tās nav tik smagas kā stikla, otrkārt, izmaksas ir mazākas. Tas ļauj arī alu tirgot par zemāku cenu. Nepareizs ir priekšstats, ka plastmasas pudelēs alus garšo citādi. Protams, visjaukāk to ir dzert no koka muciņas.
Vai «Trīs Jāņi» nāk no TV «Savādi gan»?
Šim alum nav nekāda sakara ar Jāņiem no raidījuma «Savādi gan». Vēsture ir tāda, ka pirms Ziemassvētkiem mēs ražojām alu, uz kura etiķetes bija trīs «vecīši» ar Ziemassvētku micītēm. Kad tuvojās Jāņi, prātojām, kāpēc gan nevarētu trīs vīrus ietērpt Jāņu vainagos un alu nodēvēt par «Trīs Jāņiem»?
Pastāv uzskats, ka Latvijas alus ir galvas tiesu pārāks par citiem. Jūsu ražotais nāk no ārzemēm, Latvijā to tikai apstrādā un sapilda pudelēs.
Kad pirms diviem gadiem sākām alus ražošanu, Latvijā nebija neviena alus ražotāja, kas spētu mums piegādāt šo produktu lielos apjomos, tāpēc vajadzēja meklēt citus piegādātājus. Dāņu firma alu mums piegādā no Igaunijas. Ja jau mūsu alu pērk, tad gribas ticēt, ka tā kvalitāte nav ne par matu sliktāka kā Latvijā ražotā.
Vai alus ražošana Ķekavā attīstīsies?
Par to vēl pāragri spriest, jo tuvākajā laikā vērienīgas alus ražotnes atklās arī citviet Latvijā. Mēs savukārt plānojam atsākt minerālūdens «Ķekava» ražošanu. Nākotnes plānos, protams, paredzam attīstību, bet viss ir cieši saistīts ar tirgus ekonomiku. Galvenais ir prast pielāgoties apstākļiem.
