Nākamgad apritēs simts gadu, kopš Jelgavā atvērta pirmā profesionālā izglītības iestāde ar latviešu mācību valodu – Jelgavas Zemkopības skola.
Nākamgad apritēs simts gadu, kopš Jelgavā atvērta pirmā profesionālā izglītības iestāde ar latviešu mācību valodu – Jelgavas Zemkopības skola. Vēlāk tā pārcelta uz Saulaini. 2008. gada jūnijā Saulainē notiks skolas un tehnikuma absolventu salidojums. Iecerēts izdot atmiņu krājuma “Tēvzemes arāju cilts” ceturto daļu. Jubilejas organizatori mani izvirzījuši par atbildīgo, lai tiktu īstenota saikne ar absolventiem Jelgavas rajonā, viņus arī lūdzu atsaukties.
Pirms simts gadiem dibinātā Jelgavas Zemkopības skola turpina darbību. Laika gaitā tā pārcēlās uz Mežotni, bet kopš 1944. gada atrodas Saulainē. Es Saulaines Lauksaimniecības tehnikumā mācījos no 1954. līdz 1958. gadam un ieguvu jaunākā agronoma diplomu. Vēlāk Jelgavā specialitātē pabeidzu augstskolu, strādāju kopsaimniecībās Talsu, Dobeles un Jelgavas rajonā, kopš 1990. gada saimniekoju dzimtas mājās Lielplatones pagasta zemnieku saimniecībā “Lāči”, kas specializējas graudkopībā. Ģimenē izaudzinātas trīs meitas.
Saulaine palikusi atmiņā kā gaišs, labestīgs un sakopts Latvijas zemes stūrītis. Mēs, audzēkņi, tur atradāmies nepārtrauktā darbībā: mācījāmies, sportojām, talkojām, dziedājām, dejojām un praktizējāmies lauksaimniecības darbos. Veicām nozīmīgus pētījumus speciāli iekārtotos izmēģinājumu lauciņos. Tas viss deva labus rezultātus. Lauksaimniecības tehnikumu spartakiādēs, kas bieži vien notika Saulainē (savām rokām mēs tur uzbūvējām stadionu), guvām daudz pirmo vietu. Līdzīgi bija ar māksliniecisko pašdarbību. Taču ar lauksaimniecības izmēģinājumiem nokļuvām pat izstādē Maskavā.
Pēc tehnikuma beigšanas bijām ļoti pieprasīti. Daudzi no mums vēlāk kļuva par cienījamiem darbiniekiem un ne tikai lauksaimniecībā. Te var minēt komponistu Ģedertu Ramanu (1947. gada absolvents), mākslinieku Juri Zīli (1951.), ievērojamus sportistus un sporta dzīves vadītājus Valdi Aizpurvu (1954.), Jēkabu Pumpuriņu, Ainaru Kamolu (abi 1954.), Imantu Ramutu (1959.), Jāni Pelēķi (1951.), Dzintru Lietuvieti-Driķi (1957.) un citus.
Absolventu vidū ir tik daudz slavenu lauksaimnieku, ka grūti kādus atsevišķus nosaukt. Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni saņēmis Jānis Spickus (1947.), Latvijas Agronomu biedrības ilggadējs priekšnieks Jānis Auseklis (1949.), Saulaines izmēģinājuma lauku vadītājs Egons Fridrihsons (1947). Īpaši jāpiemin arī tie absolventi, kuri kļuva par LLU mācību spēkiem. Viņu vidū profesori Laimonis Jurševskis (1949. gada absolvents), Antons Ruža (1960.), Gaida Kalniņa (1961.) un vairāki citi.
“Tēvzemes arāju cilts” pirmie trīs sējumi veltīti Jelgavas Zemkopības skolas vēsturei līdz 1944. gadam, kad tā atradās Jelgavā un Mežotnē. Ceturtais paredzēts tieši Saulaines laikam. Straujiem soļiem tuvojas jubileja. Būsim aktīvāki uz rakstīšanu un zemkopja amata godā celšanu!
Jānis Vecmanis, agronoms, 1958. gada absolvents
