Kaut ziema vēl nav iestājusies, pat nav miņas no tās, un kaut par sniegu tikai domājam, tomēr Ziemassvētki nemaz vairs nav tik tālu. Dažs jau varbūt pat sāk gādāt dāvanas. Taču Ziemassvētku noskaņa jaušama Sv.Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē, kur līdz jaunā gada sākumam aplūkojama mūsu tekstilmākslinieces Mārītes Leimanes tekstiliju izstāde. Tiesa gan, tajā mēs sastapsimies ar ziediem, zaļu zāli, putniem dzeltējošos kokos, bet vienalga vilna un lins dod siltu jo siltu noskaņu, kas raksturīga ziemas saulgriežiem. Varbūt tādēļ, ka senos laikos vērpa un auda gada tumšajos mēnešos, kad ārā stindzināja aukstums. Arī mākslinieces iecienītie siltie zemes toņi gobelēnos šo gaisotni vēl jo vairāk pastiprina.
Viņa ir izteikti latviska. Turp virzīja arīdzan mācības Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā, ko vadīja mūsu izcilais Rūdolfs Heimrāts, modernās latviešu tekstilmākslas iedibinātājs.
Latviskā dzīvesziņa ienāk vai katrā M.Leimanes gobelēnā – lielā vai mazākā. Kaut arī torņa izstāžu zāle ierobežo parādīt lielākus darbus, tomēr arī šajā gadījumā skatām gandrīz četrus metrus garo gobelēnu «Mežs». Tā centrā ir saule, kas apzeltī un sasilda gan kokus un lapotnes, gan putnus. Spārnaiņi un augu motīvi veido kā bērnudārza teātra zālei austā tekstila fona vienu daļu, tā arī citu gobelēnu, kas domāts bērnu istabai.
Skatītāju acis iepriecinās gan augu motīvi darbā «Rīts miglā», gan «Vasara», gan klasisko gobelēnu ierosmē tapusī tekstilija «Par to, kas reiz bija» ar ziedu virteni.
Vienlaikus varam izbaudīt M.Leimanes dažādos aušanas veidus. Lielākā daļa darbu tapuši ierastā gludā aušanas veidā, bet turpat eksponēti darbi, kas veidoti jauktā tehnikā, savienojot vairākus aušanas veidus. Jau pieminētajā «Vasarā», piemēram, māksliniece iestrādājusi pat adījumus, panākot telpisku efektu.
Par ziemu vēsta tikai «Puķes ziemā», kurā pieslāpēti zilganie un iebrūninātie toņi sabalsojas ar pelēkās krāsas niansēm un tumšo fonu.
Lielākā daļa darbu izstādē jau ir redzēti, bet ik telpa, ik jauns darbu salikums rada arvien neatkārtojamu emocionālu pārdzīvojumu – kā ikviens mākslas darbs arīdzan gobelēni skatāmi vairākkārt, lai atklātu autora pārdzīvojumu nianses un estētiskās nostādnes mākslā. Šī skate atklāj mākslinieces pieklusināto pasaules vērojumu un prieku par dabas skaistumu. Par to mēs allaž domājam, tuvojoties Ziemassvētkiem. ◆
