Konkursa «Sējējs 2008» laureāti tiks paziņoti šopiektdien Latviešu biedrības namā Rīgā, «Ziņas» stāsta par Jelgavas rajona otrās kārtas dalībniekiem.
Māris Šņickovskis (22) ir viens no tiem jauniešiem, uz kuriem raugoties Latvijas lauksaimnieki var būt droši – arī nākotnē laukos saimniekos gudri un stipri cilvēki. Būdams students, Māris strādā tēva saimniecībā «Klīves» Elejas pagastā, un būtu gluži vai brīnums, ja viņš konkursā «Sējējs 2008» nestartētu nominācijā «Veiksmīgākais jaunais zemnieks». Tā par Māri teikts konkursa nominantu aprakstā. Nopietni lauksaimniecībai viņš pievērsies pēdējos trīs gadus, turklāt pašlaik Latvijas Lauksaimniecības universitātē apgūst sabiedriskās attiecības. Līdz ar to viņš uzreiz var strādāt pie savas saimniecības tēla un produkcijas noieta veicināšanas – pats taisa gan etiķetes, gan gudro jaunu sulu sastāvus, gan meklē jaunas biznesa iespējas un veic citus darbus, lai sekmīgāk realizētu saimniecībā saražoto. Sarunā ar «Ziņām» Māris atklāj, ar ko nodarbojas «Klīves», pauž redzējumu par norisēm lauksaimniecības politikā un iezīmē nākotnes plānus. – Kurā gadā dibināta saimniecība «Klīves», un kas bija tās veidotāji?Saimniecība dibināta 1991. gadā, kad mans tētis Aivars Šņickovskis saņēma mantojumā zemi no sava tēva Eduarda. Jau no saimniekošanas sākuma esmu palīdzējis ģimenei lauku darbos. Salīdzināt, vērtēt un domāt, kā saimniekot tālāk, palīdzēja daudzo lauku dienu apmeklējumi, ko organizēja gan firmas, gan Latvijas Lauku konsultāciju centrs. Arī pašu saimniecībā esam salīdzinājuši dažādus mēslojumu veidus, augu aizsardzības līdzekļus, zaļmēslojuma kultūras.– Kā vērtē līdzšinējo attīstību? Saimniecība augusi līdzi laikam. Mūsu saimniekošanas stratēģija jau kopš laika gala bijusi: labāk izvēlēties vairākas jomas, kas cita citu papildina un neražas gados ir balsts, jo ne tikai šķirņu, bet arī kultūru ražība ir atšķirīga pa gadiem. – Kura nozare ir galvenā šajā pulkā – graudkopība, augļkopība un biškopība? Nozīmīgākie ir graudaugi un rapsis. Tie aizņem 60 hektāru kopplatības. Aizvadītajā sezonā ziemas kviešu raža bija augsta – pat astoņas deviņas tonnas no hektāra –, bet kvalitātes ziņā nedaudz pietrūka, visa aizgāja par lopbarību. Cēlonis – pietrūka slāpekļa mēslojuma.– Kā vērtē sadarbību ar kooperatīvu «Latraps»? Esam «Latraps» biedri, līdz šim sadarbība bijusi ļoti veiksmīga, un paldies Edgaram Ružam, kas mācējis būt labs vadītājs un izveidot ļoti spēcīgu komandu. Protams, gribētos, lai «Latraps» produkciju arī pārstrādātu, jo tas nodrošinātu zemniekiem lielāku peļņu, bet tas atkarīgs arī no valsts atbalsta kooperatīviem, kopējās Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas nostādnēm.– Kas mudinājis pievērsties tādām Zemgalē mazāk izplatītām jomām kā ogulāju un augļu dārzu izveide? Tētim sirdslieta ir augļi un ogas, kas ir galvenais mūsu dārza ierīkošanas iemesls. To veicināja arī valsts atbalsts augļu dārzu ierīkošanai, bez kura būtu pagrūti saimniekošanas sākumā atrast līdzekļus šādai nozarei.Saimniecības platība ir 80 hektāru, un «Klīvju» darbības lauks ir plašs: augļu dārzs un ogulāji plešas desmit hektāros. Tur audzējam ābolus, avenes, plūmes, ķiršus, upenes, jāņogas, nākotnē domāts audzēt arī smiltsērkšķus. Tad vēl 30 hektāros tiek sēta labība un bišu augi, jo saimniecībā ir 80 bišu stropu. Augļu dārzā ierīkota efektīva kociņu un krūmu laistīšanas sistēma, lai katrs koks saņemtu nepieciešamo ūdens daudzumu. Avenes audzējam tā, ka mūsu raža tirgū ir pirmā un pēdējā, proti, novācam ogas jau tad, kad citiem vēl nav. Pēc tam citiem vairs nav, bet mūsu krūmi ražo, un varam nodot tirgū augļus un ogas.– Vai šim solim esi speciāli apguvis zināšanas?Tā kā mani vecāki ir bijušie LLU pasniedzēji (Māra mamma – augsnes zinātnes speciāliste, tēvs – dārzkopības – red.), saimniekot bija vieglāk, nekā visu sākt no nulles.– Saimniekojat pēc bioloģiskām vai tomēr intensīvās lauksaimniecības metodēm?Izmantojam intensīvās lauksaimniecības tehnoloģijas. Bija doma pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, bet, apsverot visus «par» un «pret», tomēr palikām pie intensīvām metodēm. – Kur liekat ražu?Graudus un rapsi nododam Elejā «Latraps» kooperatīvā, augļus un ogas – uzpircējiem, kas tirgo tālāk. Esam bijuši vairāku augļu un dārzeņu kooperatīvu biedri, diemžēl tālāk par dibināšanu šie kooperatīvi netika. Iemesli visdažādākie, bet viens no galvenajiem – neprotam kopā saimniekot, arī kooperatīvā katrs domā vispirms par savu labumu un neredz darbību kopumā. Augļi un ogas tiek nodotas tirdzniecībai Rīgas Centrāltirgū un realizētas citur, to uzglabāšanai saimniecībai ir liels pagrabs Jelgavā. Nākotnē ir doma izvērst darbību plašāk, ierīkot augļu un ogu sulu ražotni, tādējādi ceļot pašu ražotās produkcijas pievienoto vērtību.– Kaut ābolu cenas pēdējos gados pat dubultojušās, vai ražot ogas un augļus pašlaik ir rentabli?Kā jau ikvienā nozarē – arī audzēt ogas un ābolus ir rentabli gados, kad saimniecībā ir laba raža, bet visā Latvijā ne īpaši. Cenas stipri ietekmē importa āboli, kas vizuāli ir nevainojami, jo audzēšanas laikā 12, 15 un vairāk reižu lietotas ķimikālijas, bet to jau pircējs neredz. Mūsu ābols nebūs tik perfekts, bet veselīgs gan.– Zinu zemniekus, kas pirms gadiem iestādījuši upenes, bet tagad vairs no tām ražu nevāc. Atstājuši, lai krūmi aug, laukā vēl nerauj, bet vākt un meklēt noietu neesot izdevīgi. Kura no ogulāju vai augļu koku kultūrām patlaban ir izdevīgākā?Pašlaik ļoti izdevīgi ir audzēt smiltsērkšķus, avenes un ķiršus. Bet viss notiek viļņveidīgi. Kādus divus trīs gadus ir laba cena, tad daudzi zemnieki sastāda un atkal ir pārprodukcija tirgū. Mainās arī pircēju gaume – upenes kā visveselīgākā oga ziemā bija katrā mājā, bet tagad, kad veikalā var nopirkt visdažādākās ogas un augļus visu gadu, pieprasījums minimāls. Nav sakārtots tirgus ar iespējām slēgt ilgtermiņa realizācijas līgumus par vismaz minimāli plānojamu cenu.– Kādus atbalsta veidus izmantojat?Saimniecība saņem tradicionālos platību maksājumus. Vēlos, lai izmantotu vairāk Eiropas un valsts subsīdijas, bet nepieciešami kredīti, kas ir viens no iemesliem, kāpēc vēl to neesam apguvuši. Saimniecība nav ņēmusi nevienu kredītu, tam ir savi plusi un mīnusi, toties sirds naktīs mierīgāka, ka neesi nevienam parādā. – Lūdzu, pastāsti, kā esat sākuši rosīties biškopības jomā?Ar bitēm nodarbojas tētis. Sākumā tas bija hobija līmenī ar pāris stropiem – iepatikās. Labu ienesumu dod jau kādas 25 saimes. Sējam arī bišu augus medum – facēliju, bišu amoliņu, griķus. Tas dod stabilāku ienesumu ar dažādu ziedu medu – piemēram, šogad ienesums ir, galvenokārt pateicoties sētajiem bišu augiem, jo, kam tādu sējumu nav, šo gadu neuzskata par izcili labu medus gadu. Ļoti palielināt bišu saimju skaitu mums nav mērķtiecīgi, jo laiku prasa arī citas saimniekošanas nozares un medus realizācijas cenas ir diskutabls jautājums. Par biškopību runājot, esmu pārliecināts, ka ikkatrā lauku sētā būtu jābūt pa bišu saimei kaut vai tikai veselīguma dēļ, bet kā labs peļņas avots biškopība būs vien tad, kad pirksim nevis lētāko importa medu, bet gan veselīgo Latvijas produktu.– Hobija līmenī audzējat vīnogas un smiltsērkšķus. Tas ir nopietnākas darbības aizsākums vai tomēr tikai sirdslieta pašu priekam?Ir doma audzēt smiltsērkšķus, spiest to sulu un eļļu, jo smiltsērkšķi ir nepamatoti aizmirsta kultūra. Arī pašmāju vīnogu sulai visas durvis atvērtas. Gan cilvēku veselības, gan ienākumu ziņā. Gribam ko jaunu, jo labu labais sakāmais vēsta – «kas pirmais brauc, tas pirmais maļ».– Tu esi Jauno zemnieku kluba (JZK) valdes priekšsēdētājs. Kā tavs ceļš līdz šai biedrībai veidojies, un kādi ir galvenie panākumi šajā organizācijā?Man patikušas visdažādākās aktivitātes – mācoties vidusskolā, spēlēju orķestrī, dziedāju korī un darbojos skolēnu pašpārvaldē. Iestājoties LLU Sociālo zinātņu fakultātē, iesaistījos tās studentu pašpārvaldē, pēc tam jau universitātes pašpārvaldē. Tad sapratu, ka gribu darboties «piezemētāk», tuvāk reālajai dzīvei, kāda tā būs pēc studiju pabeigšanas.Apstākļu sakritības dēļ aizgāju uz JZK. Sākumā man solīja, ka būs iespēja iegūt pieredzi uzņēmējdarbībā lauksaimniecībā, iegūt daudz jaunu draugu, apskatīt pasauli un attīstīt sevi. Tam uzreiz ne īpaši gribējās noticēt, bet tagad, atskatoties uz notikušo, varu teikt, ka viss piepildījies par 110 procentiem. Ne jau velti mums ir logo: «JZK – tramplīns Tavā nākotnē». JZK ir komandas spēlētājs. Uzskatu, ka kopīgi esam motivējuši ne tikai ļoti daudzus LLU studentus, bet arī lauku jauniešus no cita redzes viedokļa izvērtēt uzņēmējdarbību laukos.– Kā esi izglītojies lauksaimniecībā, un kādi ir tuvākie plāni saistībā ar savas saimniecības attīstību? Cenšos izglītoties ļoti plaši un apjaust svarīgākās iespējas, kas būtu jādara, lai varētu veiksmīgi izdzīvot. Tā teikt – noķert globālās veiksmes formulu. Tam visam pamatā ir ļoti liels darbs. Pašlaik mācos Sociālo zinātņu fakultātē Iestāžu un uzņēmumu ārējo sakaru programmas 4. kursā. Studijas man dod iespēju vērtēt notiekošo no cita skatpunkta. Uzskatu, ka mums jābūt vienotākiem un vairāk jākooperējas. Tagad «katrs velk deķīti uz savu pusi». Ja domāju par saimniecības vīziju pēc desmit gadiem, «Klīves» redzu kā ekonomiski spēcīgu, vizuāli pievilcīgu, videi draudzīgu daudznozaru saimniecību, kam ir ļoti augsti attīstītas pārstrādes iespējas un tehnoloģijas, kurā notiek jauno tehnoloģiju izmēģinājumi un demonstrējumi, ir izglītoti un inteliģenti darbinieki ar zināšanām lauksaimniecībā, mārketingā, ekonomikā, vēsturē un politikā. – Pašlaik lauksaimnieki daudz runā par nozares ierēdņu neizdarībām, ka ministrija nemākot mūsu zemniekus aizstāvēt ES līmenī. Vai arī tu kaut teorētiski pievienojies tiem protestētājiem, kas nupat pulcējās Briselē? Runājot par Zemkopības ministriju un ierēdņu darbu, domāju, ka katrs dara pēc savas sirdsapziņas, spējām un iespējām dotajā brīdī. Ir tik viegli kritizēt, ka tas un tas ir nepareizi, bet vai pietiekami bieži esam izteikuši konstruktīvus ierosinājumus, priekšlikumus, ko patiesi gribam un varam mainīt? Latvija bijusi un būs kā viens zobratiņš kopējā globalizācijas un ekonomikas sistēmā. Latviešiem vairāk pašiem jādara un jākoncentrējas uz saviem pozitīvajiem paveiktajiem darbiem un jākooperējas, nevis jāmeklē «utis cita matos», jo tikai kopībā un vienotībā ir spēks. Pirmais solis šajā ziņā ir kopīgs visu trīs Baltijas valstu darbs. Man ir vienkāršs jautājums – kāpēc Briselē valsts svētkos piketēja tikai Latvija? Šis pikets bija kā pirmā pavasara bezdelīga – ir tāda valsts Latvija, un tā nav apmierināta ar to, kā tiek plānota ES lauksaimniecības nākotne. Domāju, ir augstāki spēki, kas uzrauga valstī notiekošo. Ļoti daudzos līmeņos ir informācijas aprites trūkums, kas kavē attīstības tendences un iespējas.Latvijas lauksaimniecības nākotne? Eiropai nav skaidrs, kas notiks lauksaimniecības sektorā pēc 2013. gada. Skaidrs, ka šī politika mainīsies kardināli. Zinu droši, ka darbs, izglītība un iniciatīva būs tie pamatakmeņi, kas mūs – Latviju – izvedīs no krīzes. Ko sēsim, to pļausim! Z/s «Klīves» Apsaimnieko 80 hektārus zemesMultifunkcionāla saimniecībaPamatkultūras – graudaugi un rapšiNodarbojas ar bišu augu, aveņu, ābolu, plūmju, ķiršu, upeņu, jāņogu audzēšanuTur bites Hobija līmenī audzē vīnogas un smiltsērkšķusAlgo divus darbiniekus
