Jāņu diena Vilces pagastā sākās ar milzu plūdiem. Lielās ūdens straumes tālāk pa Svētes upi plūda uz Zaļeniekiem un Svētes pagastu, kur vakar bija vērojama viskritiskākā situācija rajonā.
Jāņu diena Vilces pagastā sākās ar milzu plūdiem. Lielās ūdens straumes tālāk pa Svētes upi plūda uz Zaļeniekiem un Svētes pagastu, kur vakar bija vērojama viskritiskākā situācija rajonā.
«Viss ir noslīcis, dārzi aizpeldējuši, pagrabi pārplūduši, dzirnavās ļaudīm dzīvokļos bija ūdens. Vēl pirmdien viņi žāvēja slapjos tepiķus,» Jāņu rīta neražu raksturo Vilces pagasta sekretāre Aina Nekraša. «Pašvaldībai būs jādomā, kur šos cilvēkus izmitināt, jo viņu māja ir izskalota un dzīvokļi slapji,» A.Nekraša ir noraizējusies par Vilces dzirnavu iemītniekiem.
Pagasta deputāts un aprūpes centra «Ziedkalne» direktors Andrejs Nīmanis stāsta, ka attīrīšanas iekārtās ūdens straumes līdzi aiznesušas nosēdu dīķi, kas kalpoja kā rezerves variants attīrīšanas iekārtām: «Svētdien visi dežurējām pie Vilces dzirnavu dambja. Bija sabraukuši gan zemessargi, gan ugunsdzēsēji. Nevarējām saprast, ko darīt, – spridzināt dambi vai ne. Abos variantos kāds būtu zaudētājs. Zemessargi nemitīgi vilka no ūdens ārā bebru nograuztos kokus, ko straume nesa uz dambi. Līgojās elektrības stabi. Bija bail, ka tie neiekrīt ūdenī. Izsaucām Dienvidu elektrisko tīklu speciālistus, bet viņi ieradās tikai pēc trim stundām – labi, ka šajā laikā nenotika kāda nelaime.»
Vēl vakar no rīta nebija skaidrs, kas šos lielos plūdus izraisījis, – Vilces ļaudis sprieda, ka, iespējams, Lietuvas pusē pārrauts kāds dambis pār upi, jo ūdens līmenis cēlies ļoti strauji – īsā laikā applūda lielas platības.
Ticis vaļā, ūdens jau nekur nepazūd. No Vilces tālāk tas traucās uz Zaļeniekiem, kur applūdušas teritorijas Ūziņos. Tur gan slapjums mājās nav ticis, bet kritiskā robeža nemitīgi uzmanīta.
Pirmdienas vakarā ūdens līmenis cēlās Svētē, un otrdienas rītā lielu daļu pagasta klāja ūdens. Nezinātājam būtu grūti noteikt, kur agrāk atradusies upe, – otrdien aizaugusī Svēte vairāk līdzinājās Lielupes plašajiem ūdeņiem. Tādus plūdus pagastā neviens nebija piedzīvojis. Pašvaldības vadītājas vietnieks Aldis Jēgeris zina teikt, ka pavasaros parasti Svēte pārplūst, bet šoreiz ūdens bija vērojams tādās vietās, kur pat pavasaros tas nemēdz būt. Zinātāji atcerējās, ka lieli plūdi bijuši 1984. gadā,
Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes darbinieki vakar apbraukāja cietušās teritorijas un fiksēja sējumu stāvokli. Meliorācijas daļas vadītāja Ilze Bergmane atzīst, ka viņu spēkos nebūs kompensēt zemniekiem nodarīto kaitējumu: «Taču mēs būsim fiksējuši situāciju un datus nosūtīsim Zemkopības ministrijai, kas varēs kalpot kā pierādījums postažai.»
Jelgavas Hidrometeoroloģiskās stacijas vadītāja Skaidrīte Priedniece skaidro, ka šādi plūdi ir iespējami arī lielo lietavu dēļ: «Otrajā dekādē no 11. līdz 20. jūnijam Ūziņos nokrišņu daudzums divkārt pārsniedzis pieļaujamo normu. Arī trešās dekādes pirmajās četrās dienās norma pārsniegta jau dubultīgi. Ūdens celšanās Svētē sākās 22. jūnija vakarā, un tas sasniedza 45 centimetrus virs jūra līmeņa, kritiskais punkts bija 25. jūnija rītā, kad kāpums bija jau 343 centimetri. Citās upēs tik vērienīgs kāpums nav fiksēts. Piemēram, Lielupē pie universitātes tas ir tikai 70 centimetru. Mums ir informācija, ka lieli nokrišņi ir Lietuvā. Ja plūdu cēlonis nav cits, tad mēs, iespējams, baudām kaimiņvalsts lietavu sekas.»
Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļas inspektors Jāzeps Ošs kopā ar kolēģiem devās meklēt plūdu cēloni. Sākotnēji bija informācija, ka tos izraisījis dambis pie bijušās Valsts medību saimniecības – tam nav izturējušas slūžas. Šī ziņa neapstiprinājās. Vainīga izrādījās Strautmaļu ūdenskrātuve, kas apskates brīdī bija tukša – vairāk nekā simts tūkstošus kubikmetru ūdens straume bija aiznesusi lejup pa Svēti. J.Ošs pieļauj, ka vēl kāds dambis pārauts arī Lietuvas teritorijā: «Šādi gadījumi jau ir bijuši, bet iemeslus atklāt būs sarežģīti. Iespējams, ka tomēr pie visa vainojami ir nokrišņi, kas pamatīgi pārsteiguši Lietuvu un pēc tam ieplūduši mūsu valstī, kur pievienojās vēl mūsu lietavas. Tāpēc tagad var teikt, ka Svētes upes krastos vērojama dabas stihija, kam vainīgo nav.»
