“Seksualitāte nav slimība, tā nav jāārstē,” pamato psiholoģijas maģistre Jolanta Cihanoviča, taču sabiedrībā laiku pa laikam izskan ar seksuālo orientāciju saistītas emocionālas diskusijas – kas īsti ir norma.
“Seksualitāte nav slimība, tā nav jāārstē,” pamato psiholoģijas maģistre Jolanta Cihanoviča, taču sabiedrībā laiku pa laikam izskan ar seksuālo orientāciju saistītas emocionālas diskusijas – kas īsti ir norma.
Ja vārdu “norma” lieto statistiski izplatītākās parādības nozīmē, visās valstīs tā ir heteroseksuāla orientācija. Homoseksuāla orientācija ir pietiekami reti sastopama, lai tā nepretendētu uz “normu” šādā izpratnē. Taču, izvērtējot gadījumus “per se” jeb “pašus par sevi”, mediķi atzinuši, ka homoseksuālisms nav slimība – Pasaules Veselības organizācijas diagnožu sarakstā tās nav. Cita lieta, kā cilvēks ar to sadzīvo un kāda palīdzība, atbalsts viņam nepieciešams.
“Runa ir par seksuālu, psiholoģisku, fizisku un emocionālu tieksmi. Tas ir iemīlēšanās mehānisms, spēja iemīlēties un gribēt kādu noteiktu dzimumu,” skaidro J.Cihanoviča. Heteroseksuāļiem šis mehānisms nostrādā uz pretējo dzimumu, homoseksuāļiem – uz savējo. “Speciālisti ilgi nevarēja vienoties, kas īsti ir ar biseksuāļiem, kamēr saprata, ka arī šajā gadījumā viss ir kārtībā,” viņa piebilst.
J.Cihanoviča citē psiholoģi Evelīnu Hukeri un salīdzina homoseksualitāti ar kreilību. Kādu laiku kreiļus sauca par nenormāliem, centās pārveidot, pārmācīt, kamēr saprata – ar viņiem viss ir kārtībā. Tomēr homoseksualitātes gadījumiem nav tik viendabīgas un skaidras versijas par rašanās mehānismiem, kā tas ir kreiļiem.
Nereti homoseksualitāti sauc par perversiju un liek vienā plauktā ar pedofiliju, asinsgrēku un citādi. Tabu šādām attiecībām kultūrvēsturiski saistīts ar katrai sugai raksturīgo pašsaglabāšanās instinktu un nepieciešamību sevi “atražot” – bērni dzimst tikai vīrieša un sievietes savienībā. J.Cihanoviča precizē, ka vārda “perversija” vietā mūsdienās mēdz lietot “parafilija” – no grieķu valodas “atšķirīga mīlestība”. Pedofilija vai zoofilija, fetišisms nav seksuāla orientācija, uzsver psiholoģe. Tās ir parafilijas.
“Normālās seksuālās attiecībās pastāv dialogs starp viena vai pretēja dzimuma partneriem, tās ir brīvprātīgas un līdzvērtīgas. Pedofils vai izvarotājs vēlas seksuālas attiecības ar partneri, ko var pakļaut, kurš nespēj pretoties. Faktiski tas ir varas un ciešanu jautājums, kur upura tiesības aizstāv likums. Šādas attiecības izvēlas nenobrieduši cilvēki, kuriem ir problēmas veidot normālas attiecības. Tādās attiecībās neviens nav upuris,” pamato J.Cihanoviča. Ir parafilijas, par kurām paredzēta kriminālatbildība, piemēram, pedofilija, kas nav normāla parādība.
Sociopsiholoģijas asociācijas mājas lapā www.philia.lv publicēti citāti no Natālijas Markovas raksta “Jaunatnes vērtību skala mūslaiku Krievijā”, kas dod skaidrojumu, kāpēc tiek mainīti vārdi un paradumi.
