Mēs esam atkarīgie. No mātes miesām. Vispirms no viņas emocionālā un veselības stāvokļa, pēc tam no dzemdību norises, vēlāk no bezgala daudziem citiem faktoriem.
Mēs esam atkarīgie. No mātes miesām. Vispirms no viņas emocionālā un veselības stāvokļa, pēc tam no dzemdību norises, vēlāk no bezgala daudziem citiem faktoriem. Visu mūžu esam atkarīgie. Kaislīgs makšķernieks ķer zivis un stāsta par savām uzvarām, sieviešu kolekcionārs pie alus glāzes pārrunā savas veiksmes. Vai pirmais ir atkarīgs no svaiga gaisa un makšķeres, bet otrs no mīlas?
Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” Narkoloģijas nodaļas vadītājs Genādijs Vihņēvičs, ar kuru “Ziņas” vienojušās par sarunas tematu “atkarība no seksa”, atzīst, ka viņš gan nejūtas šajā jautājumā eksperts, piebilstot, ka vārds “sekss”, ar ko parasti apzīmējam dzimumattiecības, patiesībā nozīmē vienkārši dzimumu.
“Turklāt – seksuāla atkarība. Kas tas vispār ir?” ar pretjautājumu sarunu sāk dakteris. “Ja cilvēks tikai par to vien domā, protams, viņš ir atkarīgs. Vajag atšķirt, vai tā ir patoloģija. Ja ir, tad jāārstē. Cilvēkam ir hormoni, un ir smadzenes. Kurš kuru kontrolē – smadzenes hormonus, vai hormoni smadzenes? Redziet… ja zīmējam šahistu, tad skicējam cilvēku ar šauriem pleciem un lielu galvu, savukārt, atlētam zīmējam mazu galvu un platus plecus. Tas tomēr kaut ko simbolizē. Jāņem vērā, ka jaunie vienmēr ir citādāk noskaņoti šajos jautājumos, nekā cilvēki briedumā. Nepateikšu neko jaunu, seksuālās attiecības sniedz gandarījumu. Sevišķi, ja cilvēkam trūkst citu pozitīvu emociju, tas ir ļoti svarīgi, jo īslaicīgā hipertrofija aizvieto iztrūkstošas emocijas. Seksoloģijā ir fenomens – atsevišķiem indivīdiem nav nepieciešama attiecību kvalitāte, bet svarīgs ir to daudzums. Viņiem galvenais ir rekordi. Varbūt šos cilvēkus varētu saukt par hormonāliem indivīdiem?”
Vai, jūsuprāt, ir normāli, ja vidusskolniecēm dāvina prezervatīvus? Vai tas nav meiteņu cieņu aizskaroši? Un vai mēs, pieaugušie, ar savām no fondiem apmaksātām akcijām pārāk bieži neaicinām bērnu domāt “par to”?
Tas, kas notiek, nav normāli. Tas ir bizness un dažu atsevišķu cilvēku izpratne par “normām”. Tiek veikti mehāniski skaidrojumi, iepazīstinām ar mehāniskiem aizsardzības pasākumiem, un bērni praktizē pāragras dzimumattiecības kā normu. Tā teikt – pieaugušie pastāstīja, iemācīja, tagad darīsim. Jautājums par jūtām, par mīlestību, atbildību netiek skatīts. Nav normāli.
Kas par to ir atbildīgs?
Katrā ģimenē ir kultūra. Sākumā bērni mācās no vecākiem, viņi kopē. Ja ģimenē ir labas attiecības ar bērnu un stabila vērtību skala, izaugs normāli cilvēki. Vairumam cilvēku gribas būt tīriem. Saprotams, ir jāņem vērā akcelerācija. Jaunieši nobriest ātrāk. Bet tas arī viss. Jāmāca būt sabalansētiem un regulēt savas dziņas. To var iemācīties. Baudu var gūt dažādos veidos. Tie, kas kāpj kalnos, gūst vienā veidā, tie, kas lec no klintīm, citā. Es gūstu gandarījumu un baudu, ja spēju izglābt kādu cilvēku. Nenoliedzu intīmo attiecību nozīmi cilvēku dzīvē, bet visam ir savs laiks un sava vieta.
Kā agras dzimumattiecības ietekmē topošo personību?
Fiziski nelabvēlīga iespaida nav. Bet garīgi tam visam ir sekas. Jo agrāk cilvēks ir sācis un to izvēlējies darīt bez dziļām jūtām, jo agrāk viņš emocionāli iztukšojas. Parasti zūd spēja patiesi mīlēt, piedzīvot īstas jūtas, viņš it kā visu zina, dzīve nesniedz neko jaunu. Izjūt seksuālu atvieglojumu, un tas arī viss. Ar šo jautājumu būtu darbs psihologiem, psihoterapeitiem.
Kā jūs komentētu teikumu: “Nodarbojamies ar seksu?”
Tehnisks risinājums ar atvieglojumu beigās. Es, piemēram, nodarbojos ar mašīnas remontu. Mehānisks process. Nevar būt pilnvērtīgu dzimumattiecību, ja abiem partneriem nav līdzvērtīgu jūtu. Pielāgošanās, intimitāte nav nodarbošanās.
Vai ir kāda saistība starp atkarību no alkohola, narkomānijas un dzimumtieksmi?
Noteikti. Pastāv mīts – kamēr dzēru, man viss bija kārtībā, pārtraucu dzert, iestājās impotence. Cilvēki, kuri ilgstoši lieto alkoholu, zaudē potenci, tas ir fakts. Lietojot alkoholu, sākumā potence tiek stimulēta, bet, jo ilgāk dzer, jo mazāk efektīvi tas kļūst. Ilgstoši hroniskiem alkoholiķiem vairs nav seksuālo tieksmju. Ja redzam vīrieti un sievieti, streipuļojot un saķērušos rociņās, tad viņus vieno tikai kopēja tieksme pēc pudeles. Fāzē, kad vairs nepalīdz potencei alkohols, nevar palīdzēt arī mediķi. Tad ir par vēlu. Ja cilvēks no alkoholisma sāk ārstēties savlaicīgi, arī viņa potenci var ārstēt. Ar narkotiskajām vielām ir sarežģītāk. Ir vielas kas potenci paaugstina, ir, kas nomāc. Lietojot seksualitāti stimulējošas narkotikas, agrāk vai vēlāk neizbēgami iestāsies impotence. Cilvēki ar kompleksiem lieto apreibinošās vielas, lai būtu vieglāk stāties dzimumattiecībās.
Ko jūs teiktu par izstādi “Eross 2007”?
Kaut cik normālam cilvēkam tas ir grūti. Valstī tiek radīta pastiprināta un neadekvāti liela uzmanība par šiem jautājumiem. Bet … Katrai valstij ir savas tradīcijas, savs morāles kodekss, kultūra, ētiskās, estētiskās vērtības. Tas attiecas arī uz dzimumattiecību jomu jebkurā zemē – Zviedrijā, Itālijā, Polijā, Latvijā. Savulaik intīmo attiecību kultūru Latvijā ietekmēja PSRS, deviņdesmit pirmajā gadā domājām, ka atgriezīsies agrākā Latvijas laika kultūra. Izrādījās citādāk. Valsts ņem surogātu. Kaut ko paķeram no Francijas, kaut ko no ASV, kaut ko nezin no kurienes. Rezultātā ir tas, kas ir. Slikti, ja cilvēkiem galva un visas domas atrodas zemāk par nabu. Šāda izstāde izplata, ja tā var teikt, “infekciju”, kas rada lieku interesi nenobriedušiem cilvēkiem un apmierina slimu cilvēku vajadzības. Seksa tehnoloģija nav mainījusies kopš neatminamiem laikiem. Arī seksuālās patoloģijas bija agrāk un ir tagad. Romas imperators Kaligula vēsturē pazīstams kā pedofils un zoofīls. Viņa laikā valstī plauka homoseksuālisms.
Par gejiem mūsu valstī ir jāklusē.
Nē, runāšu. Godīgi sakot, es nesaprotu arī mūsu Valsts prezidenti. Negribu kādu aizskart, bet domāju, ka cilvēkiem ar citādu orientāciju ir jādod brīvība dzīvot kā grib savās guļamistabās, dzīvokļos, klubiņos, bet ne uz ielas. Lesbietes un geji nav slimi cilvēki. Demokrātijā ir jāievēro tautas vairākuma nostāja, nevis tikai tas, ko mums vēlas uzspiest Eiropa. Es gribu dzīvot sakārtotā valstī, kur nozīmi piešķir arī sakārtotām dzimumattiecībām. Homoseksuālisms nav slimība, savukārt nekrofīlija, pedofilija un zoofīlija ir patoloģija, kuru ir jāārstē. (Bet izārstēt nevar).
Kā pasargāt bērnus?
Nezinu. Šodien būtu jārunā par bērnu toksikomāniju nevis par seksuālajām novirzēm. Tas puika, kas pagājušajā nedēļā noindējās, bija manas meitas draugs. Dzīvojām kaimiņos. Bērni zināja, ka viņš dažreiz kaut ko osta, bet neteica. Bija pārliecināti, ka ar tik labu puiku nekas slikts nenotiks. Tagad bērni ļoti pārdzīvo.
Esam atkarīgi no vajadzības pēc mīlestības, sapratnes, īstām cilvēciskām attiecībām, drošības. Ja tā visa nav tik, cik mums ir nepieciešams, izsalkumu mazinām ar dažādām baudām un baudījumiem. Diemžēl surogātu, ar ko barojam savu miesu un dvēseli, netrūkst. Kas vieniem ir bizness, citiem – iznīcināta personība.
Pafantazēsim. Šodien sākas pasaule. Nav neviena atkarīgā no nikotīna, alkohola, narkotikām un pornogrāfijas. Kas notiek tālāk?
Tālāk viss atrastos. Tie, kuriem ir nepieciešamas šādas kompensācijas, to visu sameklētu vēlreiz.
