3. marta pikets noritēja mierīgi. Vieni steidzās nodot «Panorama Latviji» izplatītās anketas, citi cītīgi lasīja plakātos informāciju par nelokāmā piketētāja V.Artejeva bojāeju no insulta mēnesi pēc viņa pēdējā piketa 1998. gadā.
3. marta pikets noritēja mierīgi. Vieni steidzās nodot «Panorama Latviji» izplatītās anketas, citi cītīgi lasīja plakātos informāciju par nelokāmā piketētāja V.Artejeva bojāeju no insulta mēnesi pēc viņa pēdējā piketa 1998. gadā. Dega svecītes.
Uz nama kāpnēm T.Ždanoka stāstīja par saviem panākumiem tiesu instancēs. Plakātos ekonomiskie saukļi, piemēram, «Latvijā ir ekonomiskais genocīds», mijās ar politiskiem, kuros visvairāk pārmetumu ministram V.Makārovam. Tika vākti paraksti iesniegumam Starptautiskajā tiesā ar aicinājumu Latvijas valdību sodīt par izraisītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Vairāki krievvalodīgie labprāt pozēja TV un izteica savu neapmierinātību ar dzīvokļu privatizāciju, valsts valodu un komunālajiem maksājumiem. Dārgās kažokādās tērptās dāmas paziņoja, ka esot pārdevušas savus automobiļus un nopirkušas dzīvokļus. Tagad viņas gribot aizceļot, bet nesaņemot kompensāciju par dzīvokļiem. Teiktais skanēja aizkustinoši.
«Štata piketētāju» un pagājušā gada 3. marta varoni V.Krilovu atradu «dziļā aizmugurē». No stāvēšanas sāpot kājas, un jātaupa spēki 16. martam. Divās apjomīgās somās atradās A.Rubika, V.I.Ļeņina un T.Ždanokas portreti. Pārvalki saudzēja tos no nokrišņiem. Rāmīšus rotāja mākslīgie ziedi. Turpat uz koka rullīšiem uztīts plakāts «Demokrātija Latvijā balstās uz policijas stekiem». Plakāti gan izbalējuši un vietām jau lāpīti…Par ienākumiem no piketēšanas štata protestētāji nemīl runāt.
