Par to, ka ir jābūt galīgam risinājumam pilsētas siltumapgādē un kādēļ 2000./2001. gada ziemā par siltumenerģiju bija jāmaksā pēc nepamatoti augsta tarifa, iedzīvotāji savus viedokļus jau vairākkārtīgi izteikuši.
Par to, ka ir jābūt galīgam risinājumam pilsētas siltumapgādē un kādēļ 2000./2001. gada ziemā par siltumenerģiju bija jāmaksā pēc nepamatoti augsta tarifa, iedzīvotāji savus viedokļus jau vairākkārtīgi izteikuši. Visu pagājušo gadu «Zemgales Ziņu» publikācijās plaši bija atspoguļoti gan viedokļi par STU problēmām, gan protesti pret tām, gan ieteikumi to risināšanai.
Pensionāru sapulcēs 2000. gada 28. septembrī un 2001. gada 28. februārī plaši tika izvērtēta siltumapgādes un maksas aprēķina situācija pilsētā, izteikti viedokļi, uzklausīti pensionāri, deputāti, STU administrators un Energopārvaldes un regulēšanas padomes pārstāvji.
Ko vēl savā rakstā «Jānonāk pie skaidra risinājuma» no iedzīvotājiem gaida deputāti? Publikācijā uzsvērta nepieciešamība iedzīvotājiem saņemt informāciju par Siltumtīklu darbību. Protams, par to jelgavnieki ir jāinformē. Rakstā minētie fakti ir signāli, kuru pārbaudes rezultāts būs svarīgs STU nesaimnieciskās darbības pierādījums. Diemžēl nav dots ieteikums, kas šādu kompleksu pārbaudi veiks un sniegs iedzīvotājiem informatīvu pārskatu. Savs vārds te jāsaka Domes ekonomiskajam dienestam.
STU seriāla nākamā sērija bija Voldemāra Mārka raksts «Siltumtīklu uzņēmums – krustcelēs». Pēc V.Mārka kunga domām, Siltumtīklu turpmākā likteņa formēšanas procesā ir jāpieņem uzņēmuma iznomāšanas variants. V.Mārks profesionāli pamato šā sanācijas modeļa priekšrocības gan Jelgavas pašvaldības, gan iedzīvotāju interesēs.
STU seriāla nākamā sērija ir Domes preses dienesta publikācija 23. maija avīzē «Vislabākais risinājums – investora piesaiste». Piedāvātais sanācijas variants ne ar ko īpaši neatšķiras no jau agrāk presē publicētajiem – šoreiz tikai nedaudz konkrētāks un caurspīdīgāks.
Arī Pensionāru apvienības valde piedalās STU seriāla veidošanas procesā un savās sēdēs apspriež siltuma maksātāju turpmāko likteni. Jāatgādina, ka tarifa projektu izstrādāja paši Siltumtīkli. To izvērtēt un apstiprināt Dome bezatbildīgi atteicās. Šo savu īpaši nozīmīgo pienākumu tā nodeva Energoapgādes regulēšanas padomei (EARP), kurai nerūpēja Jelgavas iedzīvotāju maksātnespēja. Tarifs tika apstiprināts pēc EARP ieskatiem. Atklāti ignorējot ekonomikas pamatnostādnes par pamatlīdzekļu atjaunošanā izlietoto ilgtermiņa kredītu atmaksai piesaistāmiem finansu avotiem (peļņa, budžets), EARP tarifā iekļāva no Pasaules Bankas saņemtā kredīta termiņmaksu 1370 tūkst.latu apmērā. Jelgavas Dome neprotestēja un augsto tarifu iedzīvotājiem izskaidro tikai ar EARP rīcību.
Savā rakstā preses dienests plaši manipulē ar STU parādu likvidēšanas iespējām un izvairās pieskarties jautājumam, kā šajos apstākļos normalizēt iedzīvotāju maksātspēju. Domes rūpes par kreditoriem ir jāatbalsta, bet tās nedrīkst ignorēt mazturīgo (galvenokārt pensionāru) intereses un izdzīvošanas iespējas.
Sanācijas visos variantos viedokļu autori finansu līdzekļu resursus kredīta dzēšanai saskata, tikai saglabājot pašlaik apstiprināto tarifu. Manuprāt, tā pamatotība ir vēlreiz jāizvērtē un jāsaņem slēdziens no LR Ekonomikas ministrijas, kas vienīgā ir tiesiska novērtēt tarifa pareizību un noteikt Pasaules Bankas kredīta atmaksas finansu avotus. Ilgtermiņa kredīta atmaksa nav tas pats, kas ražošanas izmaksas, tādēļ tās nevar tikt iekļautas tarifā. Kredīts jāatmaksā no siltumtīklu rekonstrukcijas rezultātā iegūtās ekonomijas, ko paredzēja arī rekonstrukcijas projekts. Uzņēmuma nesaimnieciskās darbības dēļ (Dome nenodrošināja STU darbības kontroli), līdzekļu ekonomija (peļņa) nav iegūta, tādēļ kredīta dzēšanai nav seguma.
Pasaules Bankas kredīta maksājumi no tarifa ir jāizņem, un tā vietā nevar tikt iekļauta pārējo STU kreditoru summa 7 miljonu latu apmērā, kā tas ir skaidrots preses dienesta publikācijā. Par materiālajām vērtībām samaksa no iedzīvotājiem jau saņemta, un kreditorus radīja paši Siltumtīkli.
Pensionāru apvienības valde paliek pie sava secinājuma, ka kredīta parāds, liekot norēķināties pēc paaugstināta tarifa, iedzīvotājiem nav jāmaksā.
Kādu izeju valde uzskata par reālu? Kredīta atmaksa uz LR Finansu ministrijas (atmaksas garantētāja) lūguma pamata jāatliek uz vēlākiem gadiem. Jaunajai Domei vajadzēs cītīgi pastrādāt, lai budžeta ienākumi segtu kredīta atmaksas izdevumus, pie tam nekādā gadījumā neskarot sociālo izdevumu budžetu un maksātājus par apkuri. Aizgājušās Domes neizdarības palikušas kā smaga nasta.
Apšaubāms ir Domes preses dienesta iluzorais skaidrojums par tarifa samazināšanos turpmāk, ja Siltumtīklus pārņems ārzemju investors. Objektīvus iemeslus tarifa palielināšanai svešzemnieks vienmēr atradīs. Lai tarifa samazināšanu par 9 – 10 procentiem maksātājs varētu pieņemt, pirms līguma par STU turpmāko statusu parakstīšanas tajā jāiekļauj absolūtais tarifs par kvadrātmetru pa gadiem un jāpublicē avīzē.
Tas, ka šodien pilsētā ir dzīvokļi, kuros maksa par apkuri pārsniedza latu par kvādrātmetru, ir kauna traips Domes darbā.
Pensionāru apvienības valde ir neizpratnē par Domes preses dienesta komentāriem iedzīvotājiem tik nozīmīgajos apkures maksas risināšanas jautājumos. Vai šie viedokļi ir saskaņoti ar ekspertu un speciālistu darba grupu, ar deputātiem? Tad tā arī raksts «Vislabākais risinājums – investora piesaiste» bija jāparaksta.
Nav apstrīdams, ka minētā publikācija ir nozīmīgs situācijas izpētes materiāls un vairāki tajā izklāstītie atzinumi ir pieņemami. Apšaubāmi, vai Domes preses dienests kā informācijas institūcija ir šā raksta autors. Ja tā, tad vietā ir izteikt kritiku par preses spiedienu uz deputātu un sabiedrības domu par Siltumtīklu likteņa nodošanu ārzemnieku rokās kā vislabāko risinājumu.
Pensionāru apvienības valde izsaka lūgumu pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par Siltumtīklu turpmāko statusu Domei izmantot iespēju pagarināt Pasaules Bankas kredīta atmaksas termiņus, izņemt no tarifa kredīta dzēšanas summu un daļēji atbrīvot siltuma patērētājus no smago problēmu nastas.
