Gandrīz divtūkstoš Sesavas pagasta iedzīvotāju var būt lepni ar tradīcijām bagātu kultūras un sporta dzīvi.
Gandrīz divtūkstoš Sesavas pagasta iedzīvotāju var būt lepni ar tradīcijām bagātu kultūras un sporta dzīvi un lielām zemnieku saimniecībām
Deviņdesmito gadu sākumā Sesavas pagastu par savu dzīvesvietu uzskatīja ap 2300 iedzīvotāju, vakar viņu skaits jau bija sarucis līdz 1943. “Tomēr salīdzinājumā ar citiem pagastiem šis skaitlis mums turas samērā stabili,” saka pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Skrauplis. Pēdējos trīs gados piedzimuši 55 jaunie sesavnieki, bet miruši tikai par diviem vairāk. “Liela daļa mūsējo dzīvo šeit, bet strādā blakus pagastos, Jelgavā un pat Dobelē, Rīgā, Bauskā un Rundāles pilī,” atklāj J.Skrauplis. Kā pozitīvu iezīmi viņš min to, ka daļai iedzīvotāju reizē darbs un stabila palikšana pagastā nodrošināta, jo lielveikali garantē transportu uz darbu pilsētā un vakarā atved uz mājām. Nepilni divdesmit gan jau vairākus gadus strādā ārzemēs. Daudzus laukos notur lētāka dzīvošana nekā, piemēram, Jelgavā. “Ziņas” raudzījās Sesavā, kā pagasts kopš neatkarības gadiem attīstījies un kādi plāni nākotnei, lai vietējiem tur patiktu dzīvot arī turpmāk.
Ražo pirts baļļas
“Mums lielākoties ir dūšīgi zemnieki,” teic J.Skrauplis, piebilstot, ka darbu nodrošina arī skola, veikali, aptieka. 2002. gadā pagastā bija 67 zemnieku saimniecības, pašlaik to skaits sarucis līdz 42. Tas izskaidrojams ar to, ka mazie nespēj eksistēt un pievienojas lielajiem. Pašvaldības vadītājs vērtē, ka tuvākajos gados to skaits turpinās samazināties, tomēr stabili turas “Ivulla”, “Sniedzes”, “Birztalas”, “Rudeņi”, SIA “Sesava”. Zirgu audzētava “Narvaiši”, kā secina J.Skrauplis, pašlaik strādā tikai entuziasma pēc, jo pelnīt šajā nozarē pagaidām neesot iespējams.
No ražotājiem lielākais ir kokapstrādes uzņēmums “Mednieki”, kas no īsta koka gatavo mēbeles. Lielu popularitāti guvuši Sesavā tapušie pirts kubuli. Firma nodarbina piecus sešus sesavniekus.
Mājas apkurina paši
Uz jautājumu, vai Sesavas daudzdzīvokļu namos aizvien apkuri nodrošina ar savulaik tik populārajām “Godmaņa krāsniņām”, pagasta priekšnieks atbild apstiprinoši, piebilstot, ka “tagad šo darbu organizē mazliet kulturālāk”. Sesavas centrā pagastmājai, skolai un kultūras namam apkuri nodrošina kopējā katlumāja. Agrāk dedzināja šķidro kurināmo, pašlaik izmanto malku. Nupat padome grasās izsludināt konkursu par malkas piegādi nākamajai sezonai. Iepriekš par steru maksāja kādus 15 latus, pašlaik jau jārēķinās ar 18. Izbūvēta jauna siltumtrase, tomēr, tā kā deviņdesmitajos gados daudzi iedzīvotāji spītīgi nemaksāja par siltumu, lielajām mājām “kopējais katls” atslēgts. Apkuri katrs nams organizē patstāvīgi – Bērvircavā ir māja, kur siltumu visai ēkai nodrošina kopīgi, bet daļai Sesavas namu apsildes katli ierīkoti katrā kāpņu telpā. Citur pa krāsnij ikvienā dzīvoklī. “Iedzīvotāji vienkārši negribēja maksāt par apsaimniekošanu,” J.Skrauplis domā – ja arī pagaidām mājām nekādu problēmu nav, tās var sākties pēc dažiem gadiem, kad visiem iemītniekiem būs jāvienojas, piemēram, par jauna jumta likšanu vai siltināšanu.
Šogad pagasta vadība lēmusi, ka vientuļajiem pensionāriem atšķirībā no citiem gadiem vairs nepiegādās malku, bet izmaksās ap 100 latu pabalstu kurināmā iegādei.
Būs sporta zāle un sociālais nams
“Ziņās” jau vēstīts, ka Sesavā pēc pāris gadiem būs valstī lielākā sporta zāle, kur apkuri nodrošinās zemes siltumsūknis. Plānots, ka tajā būs apsildāmās grīdas.
Pie turpmākajiem plāniem, tiklīdz būs uzcelta sporta zāle, J.Skrauplis min arī sociālā nama izveidi. Pagasts no “Jelgavas tirgotāja” iegādājies bijušo veikalu Sesavas ciemata centrā. Tur domāts pirmajā stāvā ierīkot dienas un aktivitāšu centru, kur iedzīvotājiem piedāvās dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Jaunās māmiņas uz vairākām stundām tur varēs atstāt atvases, kamēr pašas dodas uz pilsētu. Mājā pārcels arī bibliotēku, kam padomes ēkā kļuvis daudz par šauru, jo iestādē teju vietas pietiek deviņiem datoriem, bet grāmatu plauktiem ir par ciešu.
Savukārt nama otrajā stāvā ierīkos nelielus dzīvoklīšus pagasta vientuļajiem pensionāriem.
Ekspertīzē secināts, ka ēka ekspluatējama, tādēļ drīzumā izsludinās tehniskā projekta izstrādi.
Tīrs ūdens un jauna kanalizācija
Pēdējos gados Sesava piedalījusies divos apjomīgos projektos par dzeramā ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošanu.
Vispirms Bērvircavas ciematā nodrošināta kanalizācijas sūknēšana pa spiedvadu uz Elejas attīrīšanas ietaisēm. Sākotnēji bijusi iecere to izdarīt arī Sesavas ciemā, bet nu pagasta vadītājs par to šaubās. Kad projektu gatavoja, domājuši tajā apvienot Elejas, Lielplatones, Vilces un Sesavas pagastu. Bet pašlaik pieslēgusies vien Eleja, Lielplatone un daļa Sesavas. Dažādu attīrīšanas ietaišu administrācijas nekārtību dēļ projekts diez vai turpināsies.
Ar 20 procentu līdzfinansējumu Sesavas pagasts piedalījies 314 000 eiro vērtā projektā par ūdens apgādes sistēmas atjaunošanu abos ciematos. Tagad no diviem jauniem aku urbumiem sesavnieki var lietot tīru, atdzelžotu un mīkstinātu ūdeni. Vienīgā ķibele ir tā, ka jauni ir tikai centrālie ūdensvadi, bet mājās caurules jāmaina pašiem. Daļa to arī izdarījuši reizē ar projekta ieviešanu.
Kultūras namiem tiek mazāk
“Vajadzību ir ļoti daudz,” atzīst J.Skrauplis, tomēr secina, ka visu uzreiz paveikt nevar. Ik gadu pagasta budžets palielinās par 15 – 20 procentiem, un šogad tas ir 800 000 latu. Šīs summas gan pagaidām nepietiek, lai būtiskus ieguldījumus veiktu abos pagasta kultūras namos.
Varētu jau iztikt ar vienu, bet bērvircavnieki pieraduši pie sava, savukārt sesavnieki tradicionāli pasākumus grib pašu tautas namā. Tomēr divas kultūras iestādes nozīmē to, ka pagastam dažkārt, piemēram, Jāņos, jātērē divtik naudas, lai izklaidētu ļaudis. Nelieliem remontiem gan pietiek, Bērvircavas saietu ēkā beidzot ierīkotas tualetes, tikts arī pie jaunas garderobes.
Pašdarbnieku kolektīvu Sesavā netrūkst, viens no tiem – amatierteātris –, svinot desmit gadu jubileju, 19. aprīlī aicina uz Mārtiņa Zīverta lugas “Zaļā krūze” pirmizrādi. Piecus gadus darbojas sieviešu vokālais ansamblis “Kompromiss”, kas šogad piedalīsies arī dziesmu svētkos. Trīs gadus pastāv senioru deju kolektīvs “Virši zied”, kas sadarbojas ar citu pagastu pensionāriem un regulāri aicina viesus no blakus rajoniem, kā arī paši ciemojas Dobelē, Saldū, Bauskā un citur.
***
Kultūras un sporta centrs
Dibināts 2001. gadā, vadītāja Sandra Zeimule. Ietilpst Sesavas un Bērvircavas tautas nami.
Darbojas seši pašdarbības kolektīvi: sieviešu vokālais ansamblis “Kompromiss” (vadītāja Ārija Lāce), Bērvircavas amatierteātris (režisore Vija Zelmene), senioru deju kopa “Virši zied” (vadītāja Iveta Balode), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūmiņš” (vadītāja Iveta Balode), sieviešu ansamblis trio “Tauriņdeja”, līnijdeju grupa (vadītāja Siāra Vīgante).
Rudens un ziemas mēnešos pagasta iedzīvotājiem ir iespēja divas reizes nedēļā sportot Elejas vidusskolas sporta zālē, abos tautas namos spēlēt novusu un galda tenisu, badmintonu.
Tiek rīkoti atpūtas pasākumi – balles, diskotēkas, konkursiņi bērniem, teātra izrādes.
***
Kolhozu laiki sesavā
Sākoties kolektivizācijai, Sesavas pagastā noorganizējās vairāki kolhozi: “1. maijs”, “Tīrums”, “Eglājs”, “8. marts”, “Ražotājs”, “Vienība”, “Sarkanais oktobris”, “Ļeņina ceļš”, “Cīņa”, “Uzvara”, kas vēlāk apvienoti.
No septiņdesmitajiem gadiem bija divi kolhozi – “Padomju jaunatne” ar centru Sesavā un “Avangards” ar centru Bērvircavā.
1990. gadā tiek mainīts kolhoza “Padomju jaunatne” nosaukums, turpmāk to dēvē “Sesava”. 1992. gadā tas pārveidots par paju sabiedrību “Sesava”, bet patlaban darbojas kā SIA “Sesava”.
Kolhozs “Avangards” 1992. gadā tiek pārveidots par paju sabiedrību, bet 1995. gadā likvidēts.
