Šogad, salīdzinot ar šādu iepriekšējā gada periodu, vairākas reizes audzis smago nelaimes gadījumu skaits darbavietās.
Šogad, salīdzinot ar šādu iepriekšējā gada periodu, vairākas reizes audzis smago nelaimes gadījumu skaits darbavietās. Zemgales Reģionālā valsts darba inspekcija (VDI) uzskata, ka tas saistīts ar darba devēju intereses un motivācijas trūkumu, lai nodrošinātu drošus darba apstākļus.
Reģionālās VDI vadītājs Valdis Dūms stāsta, ka šogad pirmajos divos mēnešos Zemgales iestādes apkalpes zonā nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši seši strādājošie. Iespējams, trīs miruši veselības stāvokļa dēļ, – to rādīs izmeklēšanas gaita. Pērn visa gada laikā reģionā darbavietās bijuši četri bojā gājušie.
Būvfirma neievēro prasības
Pēdējais letālais nelaimes gadījums noticis 27. februārī SIA “Būvdetaļa” (kādreizējā Būvmateriālu kombināta) teritorijā, kur ceha remontdarbus veikusi būvfirma “Libanons”. Tā kā todien sniga, nelaimi, iespējams, izraisīja kājas slīdēšana. Kad vīrietis jutis, ka krīt jumta lūkā, viņš centies pieķerties pie gāzes balona, taču tas no nelaimes nav paglābis – strādnieks balonu parāvis līdzi. No 15 metru augstuma nokritušais 35 gadus vecais vīrietis miris notikuma vietā.
V.Dūms uzsver, ka darbinieka dzīvība ir uz uzņēmuma sirdsapziņas, jo Rīgas akciju sabiedrība “Libanons” jau labu laiku nonākusi VDI uzmanības lokā kā uzņēmums, kas pavirši izturas pret darba aizsardzību un kur samērā regulāri notiek nelaimes gadījumi. Pārkāpumi fiksēti gan tā objektos Rīgā, gan Jelgavā un Iecavā. “Ir uzņēmumi, kur pēc nelaimes gadījumiem nebūšanas novērš. Tajos nenotiek darbs, lai prasības ievērotu. Strādājošajiem individuālie aizsardzības līdzekļi it kā izsniegti, bet neviens nepievērš uzmanību, vai tos lieto,” stāsta V.Dūms. Arī bojā gājušais, strādājot augstumā, nebija piesprādzējies ar drošības jostu.
Vairāki “mistiski” nāves gadījumi
Janvārī uz ceļa Vircavas pagastā bojā gājis SIA “Migar” autobusa šoferis. Pārējie smagie nelaimes gadījumi notikuši februārī. Pirmajā dekādē autobusā ceļā no darba pagaidām nenoskaidrotos apstākļos miris Dobeles uzņēmuma “Tenax” strādnieks. VDI cer, ka vairāk par nāves apstākļiem varēs uzzināt no tieslietu medicīnas ekspertīzes. Pagaidām nāves cēlonis nav noskaidrots.
15. februārī gāja bojā Latvijas Dzelzceļa Jelgavas ceļu distances Ventspils nodaļas darbinieks. Kad viņam pāri pārbraucis vilciens, vīrietis uz sliežu ceļa gulējis ar seju uz augšu. Tas nav tipiski šādiem nelaimes gadījumiem darbā. Iespējams, vīrietim kļuvis slikti. Var pieļaut pašnāvību. Arī šā gadījuma izmeklēšanā varētu palīdzēt ekspertīzes slēdziens. Šajā pašā dienā SIA “Kvinta A” cirsmā miris kokvedēja vadītājs. Vīrietis paēdis vakariņas, apsēdies uz soliņa un… Nāves iemeslu pagaidām nevar noteikt. VDI pieļauj, ka tā varētu būt pārslodze darbā. V.Dūms atzīst, ka vairāki nāves gadījumi ir “mistiski” un to patiesais iemesls pagaidām nav zināms – var pieļaut gan nelaimes gadījumu vai ļaunprātību, gan pašnāvību vai veselības problēmas.
Noslīkst sojas spraukumos
16. februārī, veicot remontdarbus LLU Tehniskajā fakultātē, no sastatnēm nokrita un smagu traumu – mugurkaula skriemeļu lūzumu – guva SIA “Rimts” krāsotāja. Negadījuma izmeklēšana vēl turpinās. VDI sastatnes novērtējusi kā atbilstošas, vienīgi nav bijis nodrošināts pietiekams dēļu klājums, lai garantētu stabilitāti.
18. februārī pie Kroņauces kokā iebraukusi un apgāzusies uzņēmuma “Zemgales piens” mašīna. Tās vadītājs guvis smagas traumas – vairākus lūzumus, smadzeņu satricinājumu. Transporta negadījumu izmeklē ceļu policija.
24. februārī Iecavas stacijā bojā gājis uzņēmuma “Balticovo” strādnieks, kas no vagona krāvis ārā sojas spraukumus. Mašīnists nav pamanījis, kad vīrietis, kas atradās uz vagona jumta pie lūkas, pazudis. Iespējams, lopbarība bija sablīvējusies un strādnieks centās sojas spraukumus izrušināt, bet iekrita vagonā un noslīka putnu barībā.
Ar dokumentu vien nepietiek
Kā informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Inese Stepiņa, šajās dienās pieņemtā ES stratēģija paredz nelaimes gadījumu skaitu darbavietās līdz 2010. gadam samazināt par 25 procentiem. Reģionālās VDI vadītājs V.Dūms atzīst, ka šāda stratēģija ir laba, taču mūsu valstī joprojām nav atrisināta VDI resursu problēma. Iestādei trūkst darbinieku, tā nejaudā pārbaudīt pat visus riska uzņēmumus, kur nu vēl runāt par sistēmisku darbu. Turklāt apstākļos, kad uzņēmumiem trūkst motivācijas un ieinteresētības ieguldīt līdzekļus, darbu un laiku darba aizsardzībā, ir grūti runāt par stratēģiju. “Ar dokumentu vien nepietiek. Vajadzīgs, lai to arī īstenotu.”
VDI pieejams informatīvs materiāls CD formātā, kur ikviens darba devējs var aprēķināt, cik lielus zaudējumus nodara nelaimes gadījums darbā. “Diemžēl pie mums tos tikpat kā neviens nerēķina,” skumji secina V.Dūms. Situāciju darba aizsardzībā varētu uzlabot izmaiņas nodokļu likumdošanā. Pašlaik tos vienādi maksā gan tie darba devēji, kuru uzņēmumos regulāri notiek nelaimes gadījumi un kas nerūpējas par strādājošo drošību, gan tie, kas ieguldījuši nopietnus līdzekļus risku izvērtēšanā, darbinieku apmācībā un kur aizsardzības sistēma ir ieviesta un darbojas. Ja pārkāpējiem būtu noteikta lielāka sociālā nodrošinājuma maksājumu summa, iespējams, attieksme mainītos un situācija uzlabotos.
