Sētniece Vija, kuras pārziņā ir teritorijas Pasta ielā 44, Mātera ielā 61 un Rūpniecības ielā 5, «Ziņām» vēsta par divām nerisināmām problēmām – atkritumu izvešanu un zāles pļaušanu.
Sētniece Vija, kuras pārziņā ir teritorijas Pasta ielā 44, Mātera ielā 61 un Rūpniecības ielā 5, “Ziņām” vēsta par divām nerisināmām problēmām – atkritumu izvešanu un zāles pļaušanu.
“Man nav ar ko pļaut māju apkaimi,” saka Vijas kundze. Pēc viņas teiktā, SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” (NĪP) izsniegusi izkapti, kātu un gredzenu. “Kā lai tādu “lego” salieku? Administrācija sētniekiem iesaka pašiem nopirkt vai nu zāles pļāvēju, vai trimmeri. Vai ar sētnieka algu to var atļauties?” viņa ziņo – ja nav nopļauts, NĪP sūta strādnieku brigādi, bet no sētnieces algas atskaita 20 procentu. Viņa kā NĪP sētniece saņemot 0,72 santīmu stundā, pēc atskaitījumiem paliekot puslats. “Jāpļauj būs vēl, bet pienācīga darbam gatava instrumenta nav.”
Visiem sētniekiem pļaujmašīnu nepietiek
“Ir divas iespējas, kā kopjam mūsu apsaimniekošanā esošos zālienus. Vai nu to dara sētnieki, vai arī pļaujam centralizēti. Loģiski – ja to paveic citu cilvēku brigāde, par to jāmaksā un summa tiek atskaitīta no attiecīgās teritorijas sētnieka darba samaksas, kas paredzēta zālienu kopšanai,” saka Juris Vidžis, NĪP valdes loceklis.
Pļaujmašīnas NĪP strādājošajiem tāpat vien netiek izsniegtas, jo kopumā nodarbināti ap 140 sētnieku. Ja katram būtu jānodrošina tāds agregāts, dzīvokļu īpašnieki negribētu segt to iegādi, turklāt dažiem pietrūkstot atbildības par viņa rīcībā nodotu instrumentu.
Pašlaik problēma tiek atrisināta tādējādi, ka NĪP iegādājas pļaujmašīnas un, ja sētnieks ir ar mieru gada laikā atmaksāt tās vērtību, agregātu nodod viņa rīcībā. Apsaimniekotājs lietošanas laikā sedz degvielas iegādes un uzturēšanas izdevumus, piemēram, eļļas nomaiņu. Individuālos gadījumos NĪP maksā arī par remontu. Tas viss paredzēts darba līgumā starp NĪP un strādājošo. Tomēr minētā sieviete atteikusies no tāda piedāvājuma.
Lielgabarīta atkritumi nav jāvāc
Kundze sūdzas, ka viņai nav pa spēkam visās trīs teritorijās pie atkritumu urnām tikt galā ar lielgabarīta mantām. NĪP solot, ka tās tiks aizvāktas, bet vecas gultas, ledusskapji un citas lietas tikai krājoties.
Komentējot šo apgalvojumu, J.Vidžis teic, ka visus atkritumus savāc SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”, bet sētniekam vien jārūpējas, lai atkritumu urnu apkaime būtu tīra. NĪP noslēdzis līgumu ar gružu apsaimniekotāju, bet papildu lielgabarīta mantu aizvešanas izmaksas sedz no māju kopējiem ieņēmumiem. Pēc J.Vidža sacītā, pagalmi no tādām lietām tiek tīrīti pietiekami regulāri. Tomēr iedzīvotājiem jāņem vērā, ka maksa par atkritumu apsaimniekošanu mēnesī nav tik liela, lai katrs pie “miskastēm” varētu likt arī nevajadzīgo ledusskapi vai televizoru. Šai problēmai patlaban tiek meklēts labākais risinājums.
Arī NĪP trūkst strādājošo
Pēdējā laikā raksturīga izteikta darbaspēka trūkuma problēma. Jau pašlaik NĪP ir vairākas sētnieku vakances, jo atalgojuma dēļ daudzi nevēlas veikt šo darbu. Plānots, ka nākotnē varētu būt tā – uz NĪP atnāk sētnieks ar vēlmi strādāt un arī nosaka, cik lielu algu vēlas saņemt. Tad apsaimniekotājs šādu priekšlikumu izteiks dzīvokļu īpašniekiem, un viņiem būs jālemj, vai piekrīt maksāt tik, cik prasa pretendents. Ja tiek atteikts, vai nu pašiem jāmeklē alternatīva, vai arī kopīgiem spēkiem jāuztur sava piemājas teritorija.
