«Ievieš jaunus atkritumu konteinerus» (15. februāris). Stikls: Tendence samazināt konteineru skaitu, kā arī to izvietošanas vietas ir bīstama.
“Ievieš jaunus atkritumu konteinerus” (15. februāris)
Stikls: Tendence samazināt konteineru skaitu, kā arī to izvietošanas vietas ir bīstama. Atkritumu apjoms nevis samazinās, bet palielinās, un perspektīvā pilsēta var “aizaugt” ar mēsliem un nelegālām izgāztuvēm.
“Vainīgie atrasti?” (15. februāris)
VAI – VAI: Jelgavā bija estrāde, to nojauca. Tagad trokšņo pilsētas centrā.
igors: Par to mudaku nāciju – precīzi desmitniekā. Protams, informācija vairs nav tik aktuāla, bet būtu interesanti, ja kādreiz jelgavniekiem atsvaidzinātu atmiņu un paraustītu centīgos kultūras darbiniekus, kas iztērēja naudu estrādei, pieaicināja ekspertus, kas palīdzēja samontēt unikālo “celtniecības stalažu” kompleksu. Kur tas ir?
Antiņš: Es “Delfos” iedziļinājos diskusijā par šo tēmu. Manuprāt, vislabāk to raksturo kāda komentētāja viedoklis: “Ja sākumā Demakovai bija kaut neliela interese par kultūras nozari, drīz vien tā pārgāja, un nu jau ilgu laiku viņu nodarbina tikai personīgā tēla spodrināšana un aptaujas reitingi. Gan jau dziesmu svētki būs, nekur nepaliks. Dažam labam pēdējā brīdī būs krietni jāparaujas, bet viss notiks, jo nevienam politiķim nebūs drosmes pārtraukt tautas gadsimtu tradīcijas un kļūt par politisko līķi. Tas gan izmaksās dārgāk, bet viss būs OK. Arī Demakova to saprot, tāpēc nesaspringst. Svarīgāk ir parūpēties par koncertzāli. Ja izdosies šo projektu realizēt, “Melnais bruņinieks”, kas celsies no Daugavas ūdeņiem, tiks uzskatīts par Demakovas nopelnu jeb savdabīgu pieminekli viņas nopelniem.” Ja ieskatās Kultūras ministrijas mājas lapā, tur par šo tēmu ir ļoti skaists raksts. Izrādās, ka viss ir labākajā kārtībā, un visu to lietu no pirksta izzīduši žurnālisti. Tā, lūk!
“Skaistums un rūgtās mieles” (15. februāris)
jelgavnieks: Pilnīgi piekrītu rakstītajam. Man kauns citu vietā, jo pa sniega skulptūrām kāpelēja gan lieli, gan mazi. Mazākajiem pat vecāki palīdzēja…
zemgaliete: Es arī piekrītu rakstītajam. Man bija kauns no saviem bērniem, kad tie rādīja ar pirkstiem uz Homēra sniega skulptūru, kura bija aplipusi ar sīko varzu. Savām atvasēm esmu mācījusi nekad neaiztikt mākslas darbus ar rokām, bet tur izskatījās kā mērkaķu barā. Labi, ka mani bērni tam nepakļāvās. Nesaprotu, kas noticis ar tautu, citu gadu tā nav bijis, laikam pazudis dvēseliskums, trūka svētku sajūtas! Paldies māksliniekiem par ieguldījumu, darinot skaistos darbus, ceru, ka nākamgad būs jaunas skulptūras un tauta – kulturālāka.
Auditors: Ar to Homēru un peli pie siera tiešām sanāca nelāgi, svētdien skulptūras nofotografēt nebija iespējams, jo tām apkārt rosījās bērni. Jāpiebilst, ka liela daļa “aktīvās” jaunās paaudzes bija bez vecākiem. Savukārt mamutu iecienījuši tieši pieaugušie. Ja tā sanāca, tad šajā gadījumā kārtība tomēr jānodrošina policijai.Kas attiecas uz organizāciju un vietu, varbūt šīs izstādes rīkošanai tomēr piemērotāks laukums aiz kultūras nama.
