Latvijā 76 procenti no ugunsgrēkos bojā gājušajiem ir nosmakuši, nevis miruši tiešās uguns liesmās. Daudz ugunsnelaimju izceļas, cilvēkam reibumā aizmiegot ar cigareti rokā.
Latvijā 76 procenti no ugunsgrēkos bojā gājušajiem ir nosmakuši, nevis miruši tiešās uguns liesmās. Daudz ugunsnelaimju izceļas, cilvēkam reibumā aizmiegot ar cigareti rokā. Tā sāk gruzdēt, piemēram, matracis. Ugunsgrēks nav liels, bet mitekļa iemītnieks iet bojā no indīgajiem dūmiem. Par tiem signalizētu dūmu detektors, tāpēc speciālisti uzsver šīs ierīces nepieciešamību.
Pēc traģiskā ugunsgrēka Rīgā, M.Ķempes ielā, kārtējo reizi aktualizēts jautājums par dūmu detektoriem. Šīs mazās ierīces gan nav nekas jauns. “Pēc informācijas, kas pēdējā laikā sniegta, iedzīvotājiem var šķist, ka pietiek ar vienu dūmu detektoru, lai pasargātu sevi no ugunsgrēka. Taču tas būtu nepieciešams katrā telpā, tikai tad detektori dos labumu,” skaidro Jelgavas pilsētas un rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Bitāns.
Var reaģēt arī uz cigareti
Dūmu detektors reaģē uz jebkuriem dūmiem – no piedeguša ēdiena līdz cigarešu izraisītajiem. Jutību Latvijā nopērkamajiem detektoriem nav iespējams uzstādīt. Tas sāk darboties, kad dūmu koncentrācija pēc tā uztveres sāk kļūt bīstama, taču guļošam cilvēkam vēl ir laiks pamosties, pamodināt apkārtējos un evakuēties. Ja detektors ieslēdzies, telpa jāizvēdina vai jāizņem no ierīces baterija. Reizi gadā detektora darbība noteikti jāpārbauda, un, kad ierīce signalizē par baterijas izlādēšanos, tā jānomaina. Vienlaikus dūmu detektoru no ārpuses vajag notīrīt ar mīkstu putekļu suku. Pārbaudīt signāldevēja darboties spēju var ar speciālu testa pogu, tā ka nav nekādas vajadzības kūpināt dūmus.
Ar vienu detektoru nepietiek pat vienistabas dzīvoklī. Kā uzsver M.Bitāns, ideālā variantā šāda ierīce būtu nepieciešama katrā dzīvojamā telpā. Daži uzskata, ka detektors nav jāliek virtuvē. Tas nav pareizi. Labāk, lai tas lieku reizi reaģē uz zupas katla tvaikiem, nevis tā nav.
Detektora uzstādīšana ir vienkārša – piestiprināšanas plati ar klāt pievienotajām skrūvēm pieliek pie griestiem vai sienas augšpusē (jo dūmi ceļas uz augšu), ievieto bateriju, un tas ir gatavs ekspluatācijai. Dūmu detektora cena ir no aptuveni astoņiem līdz pat 20 latiem, taču būtisku atšķirību tiem nav – starpību rada tikai ražotāja noteiktā cena (Latvijā tos neražo) un dizains.
Arī jelgavnieki pastiprināti sākuši interesēties par šīm signālierīcēm. Vēl lielāku aktivitāti izrādījuši citu rajonu iedzīvotāji un iestādes. M.Bitāns stāsta, ka nesen pie viņa vērsusies Olaines pašvaldība, kas plānojot tās apsaimniekojamās dzīvojamās mājās uzstādīt dūmu detektorus.
Šaubīgās vietās labāk nepirkt
Līdztekus dūmu detektoriem katrā dzīvoklī būtu nepieciešams arī ugunsdzēšamais aparāts. Pēc tilpuma un formas tos iespējams iedalīt putu, pulvera un ogļskābās gāzes aparātos. Putu aparāti mūsdienās ir reti sastopami, jo tie paredzēti specifiskākām lietām, piemēram, uzliesmojušas degvielas dzēšanai. Ar tiem nav iespējams dzēst elektroiekārtas, jo putas veidotas uz ūdens bāzes, turklāt, turot aukstumā, šādi aparāti var sasalt un pat pārsprāgt.
“Man vairāk patīk ogļskābās gāzes aparāti, jo pēc lietošanas gāze iztvaiko, neatstājot nekādas pēdas, bet pulveri no ierīcēm vai citām dzēstām lietām dabūt nost ir pagrūti. Piemēram, degošu datoru dzēš ar pulvera aparātu, un tas droši vien tiks pilnībā sabojāts,” skaidro speciālists.
Pulvera aparāti maksā, sākot no astoņiem latiem (viena kilograma), putu – no 17 latiem (divi litri), ogļskābās gāzes – no 20 latiem (divi litri).
Aparāti reizi gadā jāpārbauda un nepieciešamības gadījumā jāuzpilda. Indikators, kas ir uz visiem aparātiem, izņemot gāzes, rāda spiedienu tajos – bultiņai jābūt zaļajā sektorā, pretējā gadījumā nepieciešamajā brīdī dzēšanas darbi neizdosies. Ja spiediens nokrities, aparātu iespējams uzpildīt.
Iemācīties rīkoties ar ugunsdzēšamo aparātu nav grūti – jāizrauj aizsarggredzens, un aparāts ir gatavs darbam. Sīkāku instrukciju var izlasīt uz ugunsdzēšamā aparāta, turklāt iepazīties ar to vajadzētu laikus.
Speciālists atgādina, ka ugunsdzēšamie aparāti pildīti ar augstu spiedienu, tāpēc tos nevajadzētu dauzīt, mētāt, kā arī likt tuvu apsildes ierīcēm vai tiešos saules staros.
“Ugunsdzēšamos aparātus neieteiktu pirkt tirgū vai šaubīgos veikalos, jo bijuši gadījumi, kad tiek pārdoti vienreizējie aparāti vai tādi, kas nedarbojas. Tad tā būs lieki izmesta nauda. Vienmēr jāprasa, vai ugunsdzēšamās ierīces ir licencētas,” piebilst M.Bitāns.
***
Dūmu detektorus nav ieteicams uzstādīt
– Blakus ventilācijas šahtām un vietām, kur iespējams caurvējš. Vēja plūsmas var aizpūst dūmus prom no detektora, novēršot to piekļūšanu signālierīcei.
– Blakus dienasgaismas lampām.
– Neapsildāmās telpās.
– Putekļainās un netīrās vietās – putekļi un netīrumi var pārtraukt vai sabojāt ierīces darbību.
