«Vasarnīcas jumta istabiņā ieviesušies sikspārņi, naktīs tie trokšņo, skrāpējas, piemēslo gan savu skreju, gan bēniņus,» jelgavniece Intas kundze «Ziņām» pauž, ka nakts dzīvnieki šovasar viņai sākuši traucēt atpūtu mazdārziņā Ūzās.
“Vasarnīcas jumta istabiņā ieviesušies sikspārņi, naktīs tie trokšņo, skrāpējas, piemēslo gan savu skreju, gan bēniņus,” jelgavniece Intas kundze “Ziņām” pauž, ka nakts dzīvnieki šovasar viņai sākuši traucēt atpūtu mazdārziņā Ūzās. Viņa jautā, vai iespējams kā cīnīties pret lidoņiem.
Kā stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns bioloģijas zinātņu doktors docents sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons, vairošanās periodā mātītes ēku bēniņos, ārsienu un jumtu spraugās, koku dobumos un putnu būros veido tā sauktās aukļkolonijas. Tādēļ jūlija sākumā sikspārņu aktivitāte izjūtama jo īpaši. Savukārt tēviņi dzīvo pa vienam vai veido nelielas vasaras kolonijas.
Docents vērš uzmanību, ka iznīcināt sikspārņus tomēr nedrīkst, jo dzīvniekus aizsargā likums. Normatīvie akti arī paredz, ka nakts lidoņus aizliegts vairošanās laikā traucēt to mītnēs. Matemātika esot vienkārša – par viena sikspārņa nogalināšanu draud naudas sods minimālās mēnešalgas apmērā, bet, iznīcinot retākas sugas pārstāvi, var nākties šķirties pat no četrām minimālajām algām.
“Jau augustā sikspārņi aizlidos, patlaban tie vairošanās perioda noslēgumā jau audzina mazuļus,” G.Pētersons uzsver, ka jelgavniecei jāpaciešas, līdz mazie zīdītāji dosies prom. Tad arī galējas nepieciešamības gadījumā var darīt visu iespējamo, lai tie nākamsezon bēniņos neatgrieztos. Tas iespējams, rūpīgi aizdarot visas spraugas.
Jāpiebilst, ka Latvijā sastopami tikai kukaiņēdāji sikspārņi. Parasti viņi tos ķer gaisā, bet dažu sugu sikspārņi spēj nolasīt kukaiņus, to kāpurus, kā arī zirnekļus no koku lapām, zariem vai augsnes. Savukārt ūdeņu naktssikspārnis kukaiņus savāc no ūdens virsmas. Tas nozīmē, ka (izņemot troksni, izkārnījumus un smaku) šie dzīvnieki cilvēkam izdara pat labu. Turklāt to apmešanos mājinieki var uztvert kā kaut ko ekskluzīvu un pat romantisku.
Sikspārņi ziemā vai arī zemā temperatūrā ieslīgst letarģiskā miegā. Guļ pagrabos un alās, kur samērā liels gaisa mitrums, arī malkas grēdās, koku dobumos un ēkās, tomēr Latvijā šāds ziemošanas veids nav pierādīts. No 15 Latvijā konstatētajām sikspārņu sugām pie mums ziemo astoņas, citi migrē uz Rietumeiropu un Viduseiropu.
***
Uzziņai
Sikspārņi ir vienīgā zīdītāju kārta, kuras pārstāvji pielāgojušies aktīvai lidošanai. Līdz ar to notikušas lielas adaptīvas izmaiņas ķermeņa uzbūvē. Sikspārņiem priekškājas pārveidojušās par spārniem. To virsmu veido lidplēve, ko balsta priekšējo ekstremitāšu augšdelms, apakšdelms un pirksti, kā arī pakaļējo ekstremitāšu augšstilbs, apakšstilbs un aste. Priekšējo ekstremitāšu pirmā pirksta galā atrodas ass nags, ar kuru sikspārnis var pieķerties pie dažādām virsmām. Astoņas sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā, savukārt Ministru kabineta aizsargājamo sugu sarakstā ir visas 15 pie mums konstatētās sugas.
