Jaunveidojamajai Valda Dombrovska valdībai būs maz laika, lai iešūpotos. Tai jāpārņem iepriekšējās valdības iesāktais ekonomikas sakārtošanas plāns, tas jāpapildina un jāīsteno ar jaunu enerģiju un skatījumu. Tai būs gan jāsakārto valsts finanses atbilstoši situācijai, gan sekmīgi jāsadarbojas ar Latvijas valsts kreditoriem, gan arī jānomierina sabiedrība un jāatbalsta ekonomika.Jautājums nav tikai par ministriem, bet par visiem vadošajiem ierēdņiem, speciālistiem, Saeimas deputātiem. Vai viņiem pietiks spēka vienoties par galvenajām vadlīnijām un steidzami tās īstenot?Ir divi galvenie pasākumu bloki – valsts izdevumu samazināšana un ekonomikas aktivizēšana. Abi ļoti svarīgi, bet pirmais ir ārkārtīgi būtisks jau tūlīt. Lai mēs tiešām varētu teikt, ka Latvija regulāri un pa daļām saņems 7,5 miljardu eiro ārējo palīdzību, tuvākajās nedēļās jāizpilda mūsu apņemšanās būtiski koriģēt valsts izdevumu līmeni. Līdz šim gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), gan Eiropas Komisija (EK) un citi kreditori pozitīvi novērtējuši Latvijas valdības un sabiedrības rīcību un izpratni par nepieciešamajiem pasākumiem, lai ekonomika pēc pāris gadiem atgrieztos normālā gultnē. Tieši sākums ir pats svarīgākais, jo tieši tad tiek likts pamats tam, kā Latviju vērtēs pasaule. Līdz ar to jādara viss iespējamais, lai tomēr atrastu būtiskus ietaupījumus valsts budžetā. Ja arī neizdosies samazināt izdevumus par 500 – 700 miljoniem latu, tiks novērtēti mūsu centieni darīt visu iespējamo ļoti īsā laika sprīdī šajā sarežģītajā situācijā. Galvenais, lai ir rīcība samazinājumu virzienā kopā ar dialogu ar sabiedrību un Latvijas kreditoriem.Pēc iespējas mazāk jāaiztiek sociāli jūtīgie faktori: pabalsti, pensijas, zem valstī vidējā atalgojuma esošās darba algas, sociāli svarīgo jomu darbinieki, pamatfunkciju īstenotāji – medicīna, izglītība, kultūra, iekšlietas, pašvaldības. Jārod būtisks izdevumu samazinājums tādās kategorijās kā valsts institūciju skaits un funkcijas, darba samaksa un citi atlīdzības izdevumi, jāpanāk daļas funkciju deleģēšana privātajam sektoram. «Griežot» izdevumus, nevajadzētu pieļaut situāciju, ka valsts centrālajam aparātam tas ir krietni mazāk sāpīgs nekā pašvaldībām, kas tieši izjūt sociālo spriedzi un ar savu investīciju budžetu iesaistītas ES struktūrfondu apguvē. Jāmēģina vienoties ar SVF un EK par iespēju pieļaut šogad kaut nedaudz lielāku budžeta deficītu par akceptētajiem pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), to pamatojot ar būtiski pasliktinājušos situāciju pasaules ekonomikā un ļaujot veikt daļēju restrukturizāciju.No ekonomikas aktivizēšanas un restrukturizācijas atkarīgs gan valsts attīstības ceļš turpmāk, gan arī iespēja izvairīties no smaga ekonomikas krituma. Mums joprojām ir iespēja šajos pamatīgajos apjukuma laikos ielikt labu pamatu turpmākajai valsts attīstībai. Lai to darītu, sabiedrībai un visām institūcijām jānovāc jebkādas bremzējošas barjeras, kas apgrūtina uzņēmējdarbību vai arī to nostāda sliktākā situācijā nekā kaimiņvalstīs. Jāapgūst visa pieejamā nauda ekonomikas sildīšanai un jābūt gataviem paņemt to, kas vēl nāks kā palīdzība. Tātad – realizējam energoefektivitātes programmu, veicinām vietējo energoresursu izmantošanu, būtiski uzlabojam maksātnespējas procesu. Nodokļu politikā nepieļaujam nepārdomātus lēmumus – to paaugstināšana dzītu biznesu un patēriņu pelēkajā ekonomikā. Kā vienīgo iespēju šogad saskatu lielāku akcīzi tabakai un alkoholam, varbūt arī kapitāla nodokli. Pārējās izmaiņas nedrīkst darīt steigā.Optimālākais variants – veikt būtiskāko samazinājumu daļu tagad, atstājot ļoti sociāli jūtīgo un valsts pamatfunkciju bremzējošo daļu uz gada otro pusi ar cerībām, ka atlikusī daļa būs jāaiztiek pēc iespējas mazāk. Tas notiktu, ja ekonomiku sildošie pasākumi, kurus, cerams, valdība aktivizēs jau otrajā ceturksnī, jau gada otrajā pusē dotu pozitīvu pienesumu – nodokļu ieņēmumu kāpumu. Tas, protams, ir riskanti, tāpēc jau tieši tagad jāmazina izdevumi tur, kur reāli tas izdarāms. Saīsināti no www.politika.lv
