Pirms dažām dienām Lietuvas galvaspilsētas mērs Jozs Imbrass uzņēmuma «Vilniaus energija» par 50 procentiem paaugstināt maksu par siltumenerģiju pielīdzināja genocīdam.Ja notiktu pēc rijīgās kompānijas prāta, iedzīvotājiem maksa par apkuri pārsniegtu tos rādītājus, kas Jelgavā bija manāms rēķinos par samērā silto novembri, taču jāņem arī vērā, ka Lietuvā dzīves līmenis ir nedaudz augstāks nekā Latvijā. Taču visvairāk uzmanību piesaista tieši pilsētas galvenā «tēva» nostāja, uzsverot, ka sliktākajā gadījumā siltumu varētu sadārdzināt par procentiem 12…Domās cenšoties vilkt kādas paralēles ar mūsu pilsētu, diemžēl jāsecina, ka vismaz pēdējos gados neviens no Jelgavas papučiem ne ar pušplēstu vārdu nav nostājies iedzīvotāju aizstāvības pozīcijā, kā zobusāpes netīkamās apkures lietas atstājot pašplūsmai un regulatoram. Par tarifu pamatotību gan šaubas ir diezgan pamatotas – ja aptuveni vienāda projekta mājās ar līdzīgu (sliktu) siltumnoturību izmaksas atšķiras par divām trešdaļām, kļūst aizdomīgi. Jāpieskaita arī par individuālā siltumpunkta (it kā) uzturēšanu dīrātās summas.Tas gan netraucē pilsētas mēram svinīgā atklāšanā absurdi runāt par «kvalitatīvu siltumu par pieejamām cenām», kas tuvākajos mēnešos, samazinoties daudzu iedzīvotāju ienākumiem un paaugstinoties rēķiniem, būs tik «pieejamas», ka vairākus tūkstošus jelgavnieku iedzīs parādos un tiesu darbu annālēs.Lai cik cēli neskanētu visas «vārsmas» par modernizāciju un gaišām nākotnes perspektīvām, tagad – dažus mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām – liela daļa pilsētnieku var secināt, ka joprojām atrodas ķīlnieku lomā. Bet Jelgavas līderiem, saprotams, šis «genocīds» cilvēciski nav saprotams, jo pašu privātmājas tādi nieki neskar.
