Rīgā, galerijā «Bastejs», 17. februārī atklāja jelgavnieces Silvijas Meškones zīmējumu izstādi «Starp debesīm un zemi».
Rīgā, galerijā “Bastejs”, 17. februārī atklāja jelgavnieces Silvijas Meškones zīmējumu izstādi “Starp debesīm un zemi”.
Tiesa, māksliniece ir ļoti neapmierināta ar telpu, kas viņas darbiem atvēlēta, un ar veidu, kā tie izkārtoti. Gleznotājas sašutums ir pamatots – nepareizi izliekot zīmējumus, zudusi doma, kādēļ tie tapuši. Par spīti tam, šī izstāde būtu jāredz (tā skatāma līdz 5. martam). Domāju, ka mākslas mīļotājiem S.Meškones zīmējumi sagādās lielu māksliniecisko baudu.
Gleznotājas darbi ir raksturīgi ar to, ka tie attēlo it kā konkrētus notikumus, situācijas, kas autores interpretācijā zaudē savu sadzīviskumu un iegūst plašāku, varētu teikt, filosofisku, jēgu. Tiesa gan, notikums, sadzīviskums ir tikai tādā mērā, kādā māksliniece zīmē dabu, ainavu, kurā atrodas kāds krūms, pakalns. Viņa ieskicē tādus kā pieturas punktus. Tie veido telpu, kurā ieskrieties skatītāja fantāzijai, domai, iztēlei, lai paceltos debesīs, atrautos no ikdienišķās dzīves smagmes un trauktos pretī Kosmam. Tur cilvēks ir radošs un mūžīgs.
Zīmējumi secīgi atklāj S.Meškones ideju – no pirmā impulsa līdz visaptverošam vispārinājumam. Māksliniece pasauli neuztver viegli, rotaļīgi. Tā ir pilna dramatisma. Tāda ir arī viņas māksla. Prieku, kā liekas, viņai sagādā tie mirkļi, kad atraisās radošais gars, tad parādās smagmes vieglums.
Izstāde “Bastejā” atkal atklāj, cik savdabīga, dziļa, pārsteigumiem bagāta ir S.Meškones garīgā pasaule un viņas daiļrade.
