Šajā ziemas koncertsezonā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) klausītāju vērtējumam sniedzis virkni saistošu koncertprogrammu, ar divām iepazinās arī jelgavnieki. Vieglo melodiju plūsmaLai atceramies saviļņojošo Džakomo Pučīni «Mesas di Gloria» atskaņojumu ar itāļu diriģentu Mateo Baltrami (2008. gada nogalē), un nupat izskanēja spāņu un franču mūzikas programma nākamā LNSO galvenā diriģenta Karela Marka Šišona vadībā. Saprotams, ka Vīnes līksmi gaišās noskaņas itin labi iederējās koncerta ievadam, spēlējot Johana Štrausa dēla uvertīru operetei «Čigānu barons», čardašu no operetes «Sikspārnis», Amadeo Vivesa Intermeco no sarsuelas «Bohemios». Bet… LNSO spēlē vēlējos vairāk saklausīt azartiskumu, dzirkstošu vieglumu, kompaktāku orķestra skanējumu. J.Štrausa dēla čardašs no operas «Bruņinieks Pacmanis» ienesa dzīvīgāku skanējumu, izpelnoties pirmos kvēlākos publikas aplausus. Vai veikls koncerta dramaturģijas manevrs, tā radot fonu nākamajiem notikumiem sarīkojumā? Iespējams. Vadot LNSO, K.M.Šišons parādīja skaidru, skaistu, lakonisku diriģenta žestu.Solista un orķestra vienotā sadarbībaViena no minētā koncerta veiksmēm bija vijolnieka Sergeja Krilova spēle. Patiešām izcils māksliniecisks sniegums kā pasteļkrāsās iezīmētajās žanra noskaņu gleznās Pablo Sarasates «Andalūzijas romancē», spriegi smeldzīgajās «Čigānu melodijās», gleznainajās Eduāra Lalo «Spāņu simfonijas» lēnās daļas Andante skanējumā, tā dzirkstoši atraktīvajā P.Sarasates koncertfantāzijā par Žorža Bizē operas «Karmena» tēmām. LNSO pavadījums nevainojams, meistarīgs, tā apliecinot, ka kolektīva un diriģenta K.M.Šišona galvenais uzdevums bijis vienoti atklāt mūzikas dvēseli. Augsts mākslinieciskais atskaņojums. Katram diriģentam varbūt ir savi iemīļoti opusi, kas vislabāk atbilst viņa būtībai. Šķiet, tāds ir Nikolaja Rimska-Korsakova «Spaņu kapričo», kura atskaņojumā mainījās diriģenta žests, kļūstot asāks, spriegāks manuālajās līnijās. Šo darbu K.M.Šišona sniegumā izdevies dzirdēt vairākkārt, un koncertā Jelgavā tas izskanēja īpaši augstā mākslinieciskā kvalitātē (V daļa, «Astūrijas fandago»). Klausītāju aplausi neierasti brāzmaini, vētraini, vedinot domāt, ka bijis patiešām spilgts muzikāls brīdis varbūt pat ilgākā laika posmā Jelgavas muzikālajā hronikā.
