Pēc simt dienu darba jaunā sasaukuma Jelgavas Domes vadība nevar nosaukt nevienu būtisku panākumu.
Pēc simt dienu darba jaunā sasaukuma Jelgavas Domes vadība nevar nosaukt nevienu būtisku panākumu. Tiek minētas tikai vecās «problēmas» un kārtējās «aktivitātes» šo problēmu sakarā, taču solīto rezultātu nav.
Firma «Dalkia», ar kuru sarunas noris nu jau vairāk nekā gadu, vēl joprojām atrodas iespējamā investora statusā. Noslēgtā vienošanās būtībā nedod nekādas garantijas, ka investors varētu pildīt dotos solījumus par saviem ieguldījumiem un arī par 10% tarifa samazinājumu. «Dalkia» apņēmusies galīgo lēmumu paziņot pirms Ziemassvētkiem, kad apkures sezona būs jau turpat pusē un atteikuma gadījumā Dome varētu atrasties neapskaužamā situācijā.
Tāpat kā iepriekšējās Domes vadības laikā arī tagad Jelgavas Siltumtīkli turpina būt juridiski nekorekti attiecībās gan ar Jelgavas Domi, gan arī ar saviem klientiem. To apliecina kārtējais prokuratūras lūgums par jaunās kārtības norēķinos par piegādāto siltumenerģiju apturēšanu.
Jelgavas centra graustu problēmas risinājums pagaidām ir tikai prognožu un apņēmības līmenī. Arī Lielupes tilta rekonstrukcijā Jelgavas Dome nevar lepoties ar panākumiem – var uzskaitīt tikai neveiksmes, darbu kavēšanos un apšaubāmus lēmumus, piemēram, visai savdabīgās caurlaižu sistēmas ieviešanu.
Joprojām netiek risinātas samilzušās sabiedriskās kārtības problēmas. Nav zināmas formas, metodes un resursi, ar kādiem Jelgavas pašvaldība rīkosies ārkārtas situācijās. Likvidētās Sabiedriskās drošības un ārkārtas situāciju komitejas vietā izveidotā Sabiedriskās kārtības komisija reālu darbu pat nav uzsākusi.
Simts darba dienu svarīgāko aktivitāšu vidū Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš min bērnudārzu privatizācijas jautājuma risināšanu («Ziņas», 2001. gada 7. jūlijs»). Tieši šajā jomā, šķiet, meklējami būtiskākie jaunās Domes vadības panākumi. Iepriekšējā Domes vadība pirmsskolas iestāžu privatizāciju sākotnēji piesedza ar reorganizāciju, jo likums neparedz pašvaldības iestādes privatizāciju. To var tikai likvidēt vai reorganizēt.
Būtībā runa nav par bērnudārzu reorganizāciju, bet gan par to iespējamo likvidāciju. Ceturtdienas Domes sēdē pozīcija šādu likteni gatavojas lemt 3. un 16. bērnudārzam. Tās nav abstraktas pašvaldības iestādes, bet gan 365 bērni, ģimenes un šo bērnudārzu darbinieki, par kuru «ērtībām» domnieki rūpējas, neieklausoties «aprūpējamo» viedoklī un pat ignorējot to.
Bērnudārzu privatizācija, pat ja tie turpinās darboties, objektīvi palielinās jau tā lielos vecāku izdevumus par privilēģiju ievietot bērnus pašvaldības (!) pirmsskolas izglītības iestādē. Ne visiem būs iespējams pielāgoties maksas pieaugumam.
16. bērnudārzs ir vienīgā RAF dzīvojamajā masīvā izvietotā pirmskolas izglītības iestāde. 1999. gadā tā tika iekļauta reorganizējamo sarakstā izvietojuma dēļ – blakus atradās 22. bērnudārzs. Tagad 22. bērnudārzs ir slēgts, bet 16. nespēj uzņemt visus mazuļus. Turklāt tas ir vienīgais, kurā izveidotas logopēdiskā un psihiskās attīstības aiztures grupas. Abas privatizējamās pirmskolas izglītības iestādes ir vienīgās Jelgavā, kuras apmeklē arī krievvalodīgie bērni. Jāšaubās, vai šādā veidā Jelgavas Dome veicinās sabiedrības integrāciju un mazinās nenoliedzami pastāvošo starpetnisko spriedzi.
Bērnudārzu privatizācija, kurai analogus Latvijā grūti atrast, ir Jelgavas Domes finansiālās un saimnieciskās mazspējas apliecinājums. Nodrošināt jelgavniekiem iespēju ievietot mazuļus bērnudārzos savas dzīvesvietas apkaimē un par labklājības līmenim atbilstošu maksu uzskatāma par vienu no svarīgākajām pašvaldības funkcijām. Par nožēlu jāatzīst, ka Jelgavas Domes pozīcija par prioritāti to varētu neatzīt. Katra deputāta nostāju šajā jautājumā parādīs personālais balsojums ceturtdienas Domes sēdē.
