Savu 45. gadskārtu Jelgavas pilsētas kultūras namā novembrī sagaidīs gleznošanas studija. Kopš 1983. gada to vada gleznotājs un pedagogs Ivars Klaperis.
Savu 45. gadskārtu Jelgavas pilsētas kultūras namā novembrī sagaidīs gleznošanas studija. Kopš 1983. gada to vada gleznotājs un pedagogs Ivars Klaperis.
Ne vienmēr pietiek ar dienišķo maizi, lai cik bieza vai plāna tā būtu. Kādreiz vajag maizi arī dvēselei. Ir dažādi ceļi, kā meklēt un atrast savu piepildījumu. Viens no tiem – izteikt sevi krāsu un līniju valodā. Arī tad, ja maizes darbs ir pavisam cits.
Jelgavas pilsētas kultūras nama gleznošanas studijā ir aptuveni 30 dalībnieku. Vairāki tās apmeklētāji ir Jelgavas Mākslas skolas absolventi. Ir arī meistari, kas glezniecībai veltījuši daudzus gadus, pārsvarā strādā vienatnē mājās, bet uz studiju nāk konsultēties, satikties ar domubiedriem. Kā pastāstīja studijas dalībnieki, I.Klaperis labprāt savas studijas biedrus apmeklē un konsultē arī mājās.
Ilgus gadus studijā darbojas Nadīna Ose, Ēriks Pravainis, Jānis Čuda, Miervaldis Derkusovs, Marianna Strautniece, Silvija Pētesone, Anna Smilga, Milda Pakšiņa. Man bija izdevība aprunāties ar Pakšiņas kundzi, kas studijā darbojas kopš tās pirmsākumiem. M.Pakšiņa ir beigusi Rīgas mākslas vidusskolu, visu savu mūžu darbojusies kā gleznotāja. Agrāk viņu ļoti saistīja ziedu motīvi un ainavas, ļoti paticis maijs dārzā, tāpēc labprāt to attēlojusi savos pasteļos. Diemžēl viens sirdij tuvs darbs no izstādes Varšavā tā arī nav atgriezies un uzgleznot otru tādu pašu ir ļoti grūti. Tagad viņa pievērsusies sakrālajai mākslai. M.Pakšiņas reliģiska satura pasteļi ir gaiši, maigi, trausli. Pašreiz māksliniecei ir izstāde Bezvainīgās Jaunavas Marijas katoļu katedrālei piederošajā «baltajā mājā».
Uz studiju ikdienā vairāk nāk cilvēki, kas vēl mācās, apgūst glezniecības pamatus. Neatsverama tad ir pedagoga klātbūtne un padoms.
Ir studijas biedri, kas izturējuši konkursus un aizgājuši mācīties tālāk, lai savam aicinājumam varētu pievērsties profesionāli. Piemēram, Ilze ir beigusi Jelgavas Mākslas skolu un vēlētos iestāties Mākslas akadēmijā. Viņas pašreizējā profesija ir ādas apstrādātāja, kurā viņa diemžēl nedarbojas, jo lietišķajai mākslai mūsdienās ir visai mazs pieprasījums. Ilze cer, ka pienāks laiks, kad roku darbs atkal tiks novērtēts. Anita vēlas tālāk studēt vai nu ainavu arhitektos, vai Mākslas akadēmijā. Iestājeksāmeniem viņa gatavojas U.Rogas vadītajos zīmēšanas kursos, bet gleznošanas studiju apmeklē dvēseles priekam.
Mākslinieks gleznojot aizmirst ikdienas rūpes, negācijas. Paliek gaišais darbos. Studijas dalībniece Agita atzina, ka darbs ar krāsām ir relaksācija, iespēja nedomāt par ikdienas problēmām. Vēl Agita uzskata, ka domubiedru kolektīvam, kas ir izveidojies studijā, ir pat psiholoģiski ārstnieciska nozīme.
Studijai ir savas tradīcijas. Kopīgi tiek atzīmētas dalībnieku izstādes, jubilejas, Ziemassvētki. Studijas dalībnieki piedalās arī plenēros. Ir cilvēki, kas uz tiem brauc gadu no gada, satiekas ar kolēģiem no citām studijām, citiem pedagogiem, no katra ko gūst. Gandrīz ik gadu plenērus apmeklē Silvija Pētersone, Miervaldis Derkusovs, Anna Smilga, Valentīna Mežotne, Līvija Stautniece, kā arī Baiba Kalnbērza, Ieva Lase – Puidīte.
Gleznošanas studija draudzējas un savstarpēji bagātinās tikšanās reizēs ar Rīgas kolēģiem: M.Zītares vadīto studiju «Umbra» un gleznotāju brāļu Ģērmaņu vadīto studiju.
Parādās arī mazliet pesimistiska noskaņa, ka māksliniekiem nav perspektīvas, bet no tautas lietišķās mākslas studiju vadītāju sanāksmes Valsts tautas mākslas centrā ir ieradies Ivars Klaperis un šo noskaņu izkliedē, apgalvojot, ka tā gluži nav, esot prognozes, ka ar 2003. gadu situācija kļūs mazliet labāka arī finansiāli. Pašreiz gan jāatzīst, ka līdzekļus Kultūras ministrija tautas mākslai labprāt negrib atvēlēt. Sanāksmē ticis apspriests Tautas lietišķās un tēlotājas mākslas nodaļas darba plāns 2002. gadam. Uzzinām, ka augustā Cēsīs tiks rīkota tēlotājas mākslas izstāde, kurā piedalīsies arī labākie studijas dalībnieki. I.Klaperis ir apņēmības pilns, ka darbs jāturpina. Uzzinām, ka studiju vadītāji strādā pie projekta, lai dalībniekiem būtu tēlotājas mākslas meistara apliecība, kas dotu iespēju bez maksas apmeklēt mākslas izstādes. I.Klaperis pastāsta, ka daudzi studiju dalībnieki, kas nopietni strādā un bieži piedalās izstādēs, gatavojas kļūt par Mākslinieku savienības biedriem. Ne vienmēr noteicoša ir akadēmiskā izglītība. Talants vai nu ir, vai nu tā nav. Un studijas dalībnieki strādā nopietni. Par to liecina arī izstādes, kas ir bijušas pat ārpus Latvijas – Lietuvā, Igaunijā, Armēnijā, Krievijā, Polijā.
Izstādēs mākslinieki var ieraudzīt savus darbus no malas, salīdzināt tos ar pārējo veikumu. Katrs studijas dalībnieks ir atšķirīgs, tādēļ kopīgās izstādes veidojas interesantas. Pavisam drīz – 23. oktobrī – kultūras namā tiks atklāta tautas gleznošanas studijas dalībnieka Franča Gailiša darbu izstāde.
Nopietnu jubileju reizēs tiek izstādīti arī jau aizsaulē aizgājušu meistaru – Veras Pūteles, Ziedoņa Maldava, Rūdolfa Brieža, Jāņa Vilkārša un citu mākslinieku – darbi.
