Linda, tu tagad esi tik slavena! Par tevi zina gandrīz visa pilsēta. Es esmu tik laimīga, ka tu esi mana draudzene! viņa pieglaimīgi teica.
(Turpinājums. Sākums 10., 17., 24., 31. jūlija, 7., 14., 22. augusta,1., 6., 11., 18., 25. septembra, 2., 9., 16., 23., 30. oktobra, 6., 13., 27. novembra, 4., 11., 30. decembra, 8., 15., 22., 29. janvāra, 6., 12., 19., 26. februāra, 5. un 12. marta «Lācēna stūrī»)
Linda, tu tagad esi tik slavena! Par tevi zina gandrīz visa pilsēta. Es esmu tik laimīga, ka tu esi mana draudzene! viņa pieglaimīgi teica.
Tā kā Linda negribēja ar viņu runāt, viņa atteica: Paldies, Sanita! Atvaino, bet mums ļoti jāsteidzas! Un, pat neatsveicinājusies no meitenes, Linda vilka Alisi prom.
Kad viņas bija pagājušas gabaliņu tālāk, Alise dusmīgi norūca: Čūska! To viņa bija domājusi par Sanitu.
Tev taisnība! piekrita Linda. Vēl nesen viņa man nevarēja iedot pat dzēšgumiju, bet tagad lien vai cauri!
Nu, ar to tev jārēķinās, ja gribi būt slavena! vēl joprojām dusmīga teica Alise. Tagad tev būs tik daudz draugu, ka nezināsi, kur likties!
Pēkšņi Linda kļuva nopietna. Alisei taču taisnība! Sanita nebūs vienīgā, kas gribēs būt draudzene.
Kāpēc tu vairs nerunā? jautāja draudzene.
Es domāju, atbildēja Linda.
Par ko? viņa jautāja.
Vai man braukt uz Losandželosu, sacīja meitene. Un nu laikam es zinu atbildi. Jā, es braukšu, Linda stingri noteica.
Bet saki, Alise vaicāja, pārtraukusi ieilgušo klusumu, kāpēc tu izlēmi tik pēkšņi? Vai Sanitas dēļ?
Jā, daļēji arī viņas dēļ, teica Linda, kad abas bija apsēdušās parka zālītē. Es jau arī sākumā gribēju braukt. Vienīgais, kas mani atturēja, bija ģimene un draugi. Es ļoti negribēju viņus pamest. Bet tagad sapratu, ka man radīsies tik daudz draugu, ka būs grūti atšķirt īstos no neīstajiem. Tu taču zini, cik viegli es visam noticu.
Paskatījusies uz draudzeni, Linda redzēja aizvainojumu viņas acīs un zināja, kāpēc. Nē, es, protams, nedomāju tevi! Es zinu, ka tu, Lauris, Evita… jūs vienmēr būsiet mani draugi, lai kas arī notiktu.
Alise atmaiga: Es tevi saprotu! Zini, Linda, mums laikam būs jāiet, jo drīz pie manis atnāks Lauris. Viņš priecāsies, uzzinot, ka esi atgriezusies.
Nu tad ejam! moži teica Linda un piecēlās. Bet ienāc vēl pa ceļam pie manis! Es gribu uzzināt, cik daudz laika mēs vēl varam pavadīt kopā.
Kad meitenes iegāja Lindas mājā, tikko bija atnācis Aigars. Viņi abi ar tēti sēdēja virtuvē un ēda pusdienas.
Sveikas, meitenes! teica tētis.
Čau! atbildēja Linda. Pagriezusies pret Aigaru, viņa sacīja: Esmu izlēmusi. Es braukšu uz Losandželosu.
Aigars pārstāja ēst.
Es zināju, ka tu piekritīsi, Linda. Apsveicu! viņš teica. Esmu jau sācis kārtot vajadzīgos dokumentus. Vai esi ar mieru lidot ar lidmašīnu?
Ar lidmašīnu? Protams. Es vēl nekad neesmu lidojusi ar lidmašīnu, viņa piebilda. Bet cik ilgi es vēl varēšu palikt šeit?
Nedēļu, atbildēja Aigars.
Tad mums ir vēl nedēļa, skumīgi noteica Alise.
To viņa pavadīja kopā ar Alisi un Lauri. Vakaros ilgi sēdēja savā istabā vai kopā ar vecākiem skatījās televizoru, vai vienkārši sarunājās ar viņiem.
(Turpmāk vēl.)
