Vēsturniekam un skolotājam Andrim Tomašūnam netrūkst dažādu aizraušanos, taču par savu sirdslietu viņš uzskata arheoloģiju, ar ko Andris «saslimis» vēl 15 gadu vecumā, kad pirmoreiz nonācis pie Āraišu ezerpils.
Vēsturniekam un skolotājam Andrim Tomašūnam netrūkst dažādu aizraušanos, taču par savu sirdslietu viņš uzskata arheoloģiju, ar ko Andris «saslimis» vēl 15 gadu vecumā, kad pirmoreiz nonācis pie Āraišu ezerpils. Āraišu ezers un tā apkaime esot sirdij tuva vieta arī tagad.
Savulaik Andris iecienījis zemūdens sportu – zemūdens orientēšanos ar kompasu palīdzību un boju apiešanu, neskarot tās. Zemūdens sportu Jelgavā tolaik popularizējis toreizējā LU strādājošais treneris Šņickovskis, kas cita starpā bijis arī viens no pirmajiem dzērveņu kultivētājiem Latvijā. Dziļāk arheoloģijas labirintos Andris nonācis pēc sastapšanās ar arheologu Jāni Apeli, kas «mēdzis ložņāt» pa ezeriem Latgalē un Vidzemē. Intriģējošs atklājums bijušas vismaz 1000 gadu vecas pāļu būves Āraišu ezerā, kurp Andris sākumā devies kā skolnieks, vēlāk kā students un tad – kā skolotājs, vedot līdzi savus skolēnus. Andrim izdevies pirmo reizi izveidot «Lotosa» vienību, kas devusies nevis ravēt bietes, bet gan … piedalīties arheoloģiskajos izrakumos. Tā aizvadītas sešas septiņas vasaras.
Nodibinoties Spīdolas skolai, vairāk jūtams kļuvis līdzekļu trūkums, un aktivitātes arheoloģijā teju teju draudējušas apsīkt, taču īstajā brīdī šiem centieniem atradušies atbalstītāji un kā visaktīvāko A.Tomašūns min Mārtiņu Arnīti.
Un nav jau tā, ka Andra intereses arheoloģijā saistītas tikai ar Vidzemi. Kādu vasaru kopā ar arheologu Juri Urtānu Vilces parkā pētīts seno Zemgaļu kapulauks, citu vasaru – Staļģenē veikta izpēte gan bronzas laikmeta, gan vēlīnā dzelzs laikmeta, kā arī 17. gadsimta mēra kapulaukos. Vēsturnieka vadībā Vecsvirlaukas apkaimē uzieta arī senākā apdzīvotā vieta Zemgalē – tajā zemgaļu senči dzīvojuši pirms 6000 – 7000 tūkstošiem gadu, kad tur bijusi jūras mala.
No arheologa viedokļa daudz kā interesanta sevī glabā arī Jelgava un tās apkārtne. Pirmā pasaules kara laikā 8. kilometrus tālu no Jelgavas atrastas romiešu un arābu monētas, kas nepārprotami liecina par kādreiz bijušām tirdzniecības saitēm ar senās Romas impēriju. Pagaidām vēsturē neatbildēts jautājums ir par seno zemgaļu ostu. Saskaņā ar vienu hipotēzi tā varēja būt arī Jelgava. Kad viņam jautā, kur vēl Jelgavā būtu vērts «rakt», Andris atbild, ka noteikti Pilssalā, kas kādreiz bijusi tikai pussala, nevis kā tagad, sala.
