Vieni sūrojas, ka Tautas partijas reitings katastrofāli krītas, citi ļaunā priekā smīn: «Redz, kā cilvēki mūk prom no Šķēles…» Kā īsti ar to mukšanu ir?
Vieni sūrojas, ka Tautas partijas (TP) reitings katastrofāli krītas, citi ļaunā priekā smīn: «Redz, kā cilvēki mūk prom no Šķēles…» Kā īsti ar to mukšanu ir? Tie, kas to dara, bija domājuši tā: tūdaļ A.Šķēle noliks priekšā lielo katlu, iedos rociņā dižo karoti, un, tā teikt, strēb, cik lien… Un tā šie «pieviltie» laižas prom meklēt tos, kas IEDOS. Taču tādi nerodas, un šie nabadziņi tagad peld kā mēsli āliņģī, pūlēdamies kaut kur piesisties pie krasta (lasi – partijas), taču nekas prātīgs neiznāk. Labi vien ir: mēsli aizpeld, bet vērtīgākās, smagākās frakcijas paliek. Var apbrīnot cilvēku īso atmiņu.
Visā atjaunotās republikas laikā tikai A.Šķēles vadītā valdība spēja panākt bezdeficīta budžetu. Nule atkal esam parādos līdz ausīm, jo budžeta deficīts pārsniedzis 80 miljonu latu, bet būtiskus uzlabojumus sociālajā politikā nemana. A.Šķēles valdība atstāja sociālā budžetā uzkrājumu 21 miljonu latu, taču nākamie ministru kabineti šos miljonus tik veikli atšifrēja, ka zem jautājuma zīmes nokļuva pat regulārās ikmēneša pensiju izmaksas. Ko tad dara pārējās partijas? «Latvijas ceļš», kārtējo reizi atsācis pozīciju karu, no ierakumiem ārā nerāpjas, lūr pa bunkura durvīm un zīlē, kas lauzīs kaklu, lai uz šā viļņa saglabātu savu esību valdošajā koalīcijā. Nacionālie «tuberkulozieši» («TB» bez «LC») radojas ar rubikjurkānždanokiešiem un inerces dēļ izgrūž pa ultrapatriotiskam sauklim vai aicinājumam.
«Sociķi» ar savu runasvīru J.Bojāra, J.Burvja un E.Baldzēna muti vāvuļo, ka pēc viņu nākšanas pie varas jau rīt ap brokastlaiku pensionāri dabūs pa 100 latiem mēnesī… Nez’ kur šie Latvijā uzgājuši zelta raktuves? Šādam populismam varbūt noticēs mazais Vaņa, ja tam pasolīs uzdāvināt sunīti, kas ar pakaļiņu rej…
TP aicina atmest veco krievu laiku recidīvu, ka mums kāds kaut ko IEDOS. TP mudina PAŠIEM strādāt, kā to darīja mūsu priekšteči pirmās brīvvalsts laikā.
Nevajag gausties, bet censties meklēt un atrast savu vietu, pieliekot tur visu savu māku un spējas. Likumdevējiem un izpildvarai nepildīt tikai SAVUS maciņus, bet strādāt tautas un valsts labā, jo VIŅI ir tautas kalpi, nevis otrādi. Ne ar muti, bet rīcību likvidēt dziļo plaisu starp varu un tautu.
Ar cieņu – Imants Liekniņš
