Notāru dienā ikviens Jelgavā varēja saņemt bezmaksas konsultācijas juridiskos jautājumos. Lielāko interesi iedzīvotāji izrādīja par iespēju uzzināt, kādi riski pastāv darījumos ar nekustamo īpašumu.
Notāru dienā ikviens Jelgavā varēja saņemt bezmaksas konsultācijas juridiskos jautājumos. Lielāko interesi iedzīvotāji izrādīja par iespēju uzzināt, kādi riski pastāv darījumos ar nekustamo īpašumu.
Notāru diena notika Dambja ielā 12 pie notāres Dainas Andersones. Iespēju iegūt bezmaksas skaidrojumus par sabiedrībai nozīmīgām juridiskām tēmām izmantoja ap divdesmit interesentu, pārsvarā vecāka gadagājuma ļaudis.
D.Andersone uzsvēra, ka notāru uzdevums nav tikai darbs ar papīriem. “Ja kāds pazaudē nekustamo īpašumu, sekas ir graujošas,” teica notāre, piebilstot, ka vēl nav bijis gadījuma, kad kāds, kas iedzīvojas uz nevainīgu cilvēku rēķina, justos vainīgs. Viņa uzsvēra, ka notariāli apstiprināts paraksts ir tikai šķietams darījuma drošības garants. Notāres darba praksē bijis gadījums, kad darījumā iesaistītajam liek divas stundas gaidīt aiz notāra kabineta durvīm – tad nekustamā īpašuma pārdevējam rodas pārliecība, ka darījums būs drošs, bet, izrādās, notārs tikai apliecinājis parakstu līguma beigās. D.Andersone akcentēja atšķirības starp notāra apstiprinātu parakstu un sagatavotu notariālo aktu. “Ja dokuments jau gatavs un notārs tikai apstiprina parakstus, viņš nav atbildīgs par dokumentā rakstīto, savukārt notariālu aktu sagatavo pats notārs, konsultējot iesaistītās puses, pārbaudot īpašumu dokumentus, vai īpašums nav ieķīlāts, vai nav kredīts un citus jautājumus,” teica notāre. Viņa norādīja, ka jebkurš nekustamā īpašuma darījums sākas ar pušu interesi un beidzas nevis ar parakstu, bet gan ar Zemesgrāmatas saņemšanu. Tomēr nereti gadoties, ka cilvēks pie notāra ierodas tikai pēc tam, kad dokuments jau parakstīts. “Ja iedzīvotāji darījumu drošību noskaidrotu pirms līgumu parakstīšanas, krāpšanas gadījumu skaits samazinātos par 80 procentiem,” uzsvēra D.Andersone, piebilstot – ka likumdošanā būtu jāparedz, ka paraksts nav jāapliecina notāram, jo šāda rīcība dokumenta drošību negarantē.
Kāda kundze notārei jautāja, kā labāk rīkoties, ja viņa pēc nāves savu dzīvokli vienlīdzīgās daļās vēlas dāvināt vīram un dēlam. Notāre ieteica rīkoties divējādi – dāvināt, vēl dzīvai esot, vai rakstīt novēlējuma dokumentu. D.Andersone arī paskaidroja, ka sagatavotu novēlējuma dokumentu var jebkurā laikā mainīt, savukārt, ja noslēgts dāvinājuma līgums, to mainīt varētu vai nu, ja piekrīt abas puses, vai arī tiesā.
Pašlaik minimālā līguma summa, konsultējoties pie notāra, ir 11 latu. Kārtojot nekustamā īpašuma dokumentus, notāram nāksies maksāt vienu procentu no darījuma summas.
