Stājglezniecība – glezniecības veids.
Stājglezniecība – glezniecības veids. Darbiem piemīt patstāvīgs raksturs atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas vienmēr saistīta ar arhitektūru. Stājglezniecība pazīstama jau antīkajā mākslā.
Stājgrafika – viens no galvenajiem grafikas veidiem. Kompozicionāli patstāvīgi zīmējumi. Stājgrafikas uzplaukums Eiropā sākās renesansē līdz ar grafikas iespiedtehnikas ieviešanos.
Stājtēlniecība – viens no tēlniecības pamatveidiem; skulptūra nav paredzēta novietošanai konkrētā vidē. Stājtēlniecība ir patstāvīgs mākslas darbs (portrets, figurāla kompozīcija), kas aplūkojama muzeju un izstāžu zālēs. Stājtēlniecība sastopama jau Senajā Grieķijā un Romā.
Vitrāža – īpašs, monumentāli dekoratīvs mākslas veids. Kompozīcija no krāsainiem vai bezkrāsainiem stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar metāla (svina, misiņa) striegojumu.
Pastelis – gleznošanas tehnika, kur gleznojumam izmanto krāsainos krītiņus. Pastelim raksturīgs tīrs, skanīgs kolorīts, smalkas toņu nianses, matēta virsma. Pirmie pasteli sāka lietot itāļu meistari 16. 17.gs. zīmējumu kolorēšanai.
Tekstilmāksla – dekoratīvi lietišķās mākslas nozare. Pievēršas dekoratīvu audumu darināšanai, kas paredzēti galvenokārt sabiedrisko ēku interjeram.
