Karavīri dzied, admirālis Gaidis Andrejs Zeibots ar Kara muzeja direktori Aiju Fleiju skatītāju priekšā dejo valsi, acīs staro atkalredzēšanās prieks.
Karavīri dzied, admirālis Gaidis Andrejs Zeibots ar Kara muzeja direktori Aiju Fleiju skatītāju priekšā dejo valsi, acīs staro atkalredzēšanās prieks – tā varētu raksturot gaisotni, kāda sestdien valdīja Ozolnieku tautas namā, kur notika 12. karavīru ansambļu salidojums – koncerts.
Kopā bija sabraukuši deviņi ansambļi: pieci no Daugavas kreisā krasta, četri no labā. Tika dziedāta Baumaņu Kārļa “Latviski lai atskan dziesma!”, leģionāru maršs ar Voldemāra Skaistlauka vārdiem “Kad ar uzvaru šo kauju līdz galam nobeigsim”, tautas dziesmas “E, kur stalti karavīri!”, “Ai, bāliņi!” un citas skaistas, pazīstamas melodijas. Taču svarīgi, ka dziedāja vīri, kuriem ir liela pieredze, darbojoties Zemessardzē un Latvijas valsts atjaunošanā.
Saldus zemessargu ansambļa, kas darbojas no 1991. gada septembra, vadītāja Indra Eisule bilda, ka viņai šajā festivālā pietrūkst zēnu balsu. Sarīkojuma vadītāja Latvijas Kara muzeja galvenā speciāliste Ieva Kvāla gan skaidroja, ka vasarā Nacionālo bruņoto spēku bāzē Kadagā karavīru ansambļi būs kopā ar jaunsargu un zēnu ansambļiem.
Festivāla debitanti bija Jāņa Gruduļa vadītais Ludzas robežsargu ansamblis, kurā piedalās divdesmit divi dziedātāji, saksofonists un koncertmeistars. Kolektīvs izveidots pirms pusgada, kad Latvijas robežsardzei tuvojās 15 gadu jubileja un ludzānieši nolēma, ka svētku koncertu sagatavos saviem spēkiem.
Starp dziedātājiem bija arī Otrā pasaules kara dalībnieki, kuru izpildījumā jūt veco leģionāru garu. Piemēram, Saldus zemessargu ansambļa “Kurzeme” dalībnieks Arnolds Bakevics, kas izpildīja solo partiju vecajā ziņģē par “mīlu, kas pasmaida un projām iet”, kaujas kristības piedzīvojis 1944. gada vasarā pie Jelgavas. “Bija diezgan drūmi. Krievu uzbrukums bija pēkšņs. Trūka vajadzīgā apbruņojuma, munīcijas. Mūsu pirmās līnijas tika galīgi izputinātas, un bijām spiesti atkāpties. Nakts tumsā mēs, vairāki leģionāri, apmaldījāmies un ieskrējām tieši krievos. Brīnos, kā mūs nenošāva. Droši vien pirmajā brīdī noturēja par savējiem. Likās, ka no rīta ved nošaut, bet tad kāds labais gars pasauca atpakaļ, un nokļuvām gūstekņu nometnē. Tā nu man uzdāvināja visus šo mūža gadus,” teica vecais karavīrs, kuram 1944. gada vasarā bija divdesmit, bet tagad ir pāri astoņdesmit.
Jelgavas Kājnieku bataljona ansamblis “Junda”, ko vada Lauris Rudzītis, kā mājiniekiem pieklājas, programmā bija beidzamie. Mūsējie stāvēja un dziedāja svinīgi, skaisti. Pirmā dziesma gan bija pieskaitāma pie nerātnajām – Ivara Vīgnera un Jāņa Petera “Baltā puķe” no teātra izrādes “Šveiks”.
Toties ar ļoti brīvu uzvedību uz skatuves izcēlās koncerta pārsteigums – “Latgales dāmu pops”, kas uzstājās pašās beigās un nāca no Jēkabpils zemessargu vienības. Izrādās, Jēkabpilī ārrindas zemessargos ir visas trīs populārās grupas dalībnieces Anita Bērziņa, Anita Gavare un Irīna Burnaševa. Viņas savā šovā bija tērpušās lauka formās. “Tā jau bija labi, tikai mazliet par skaļu, grūti vārdus saprast,” Latgales dāmām teica viens no Latvijas Nacionālo karavīru biedrības ansambļa “Tēvija” vīriem.
Žūrija nebija barga un katram ansamblim piešķīra līdzvērtīgu titulu. “Junda” tika novērtēta kā “mājīgākā”. Savukārt skatītāji no katra ansambļa izvēlējās vienu simpātiju. Jelgavniekiem par to kļuva vecākā zemessardze Nadežda Zaķe.
***
12. karavīru ansambļu koncerta dalībnieki
Latvijas Nacionālo karavīru biedrības ansamblis “Tēvija”
Vīru kopa “Vilki”
Aizputes zemessargu ansamblis
Skrundas ansamblis “Vecie zēni”
Ludzas robežsargu ansamblis
Saldus zemessargu ansamblis “Kurzeme”
Dobeles 51. Zemessardzes kājnieku bataljona ansamblis
Jelgavas 52. Zemessardzes kājnieku bataljona ansamblis “Junda”
“Latgales dāmu pops” no Jēkabpils 56. Zemessardzes kājnieku bataljona
