Ar klasisku repertuāru, daudzsološiem solistiem un virtuozu diriģentu Rīgas Doma zēnu koris priecēja klausītājus Jelgavas kultūras namā.
Ar klasisku repertuāru, daudzsološiem solistiem un virtuozu diriģentu Rīgas Doma zēnu koris priecēja klausītājus Jelgavas kultūras namā
Jelgavā ilgāku laiku nav skanējušas Rīgas Doma zēnu kora balsis, tāpēc šī tikšanās bija gaidīta. Jo vairāk tādēļ, ka saistoša izrādījās programma, kas ietvēra Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna, Māra Lasmaņa, Zigfrīda Muktupāvela un klasiskas mantojuma pērles – Georga Frīdriha Hendeļa, Džovanni Batistas Pergolēzi kompozīcijas.
Izjusti izskan zelta fonds
Par kora zelta fondu kļuvušas R.Paula dziesmas ar Aspazijas vārdiem, kas Zemgalē varbūt skanēja īpaši emocionāli spilgti un zīmīgi. Atmiņā paliekošas liriski vēstījošās “Raudoša debess”, “Pasaciņa”, dzirkstīgi spriganā “Circenīša Ziemassvētki”. Poētiski smalkā
20. gadsimta sākuma daļa, šķiet, vienmēr būs aktuāla. Bet Rīgas Doma zēnu koris (diriģents Mārtiņš Klišāns), protams, ir arī baznīcas mūzikas popularizētājs, kāda bijusi šā kolektīva vēsturiskā nozīme jau tālā senatnē. Mani vienmēr fascinējusi G.F.Hendeļa kompozīciju iekļaušana programmās. Himniskā svinīgumā izskanēja “Holy Art Thou” (“Svēts ir tas Kungs”), vienīgi forte vietās skaņa bija mazliet forsēta. Dvēseliski smalki raisījās Josefa Reibergera “Ave vivens hostia”. Ar bijību, varbūt pat mazliet par biklu skanēja Franča Šūberta “Ave Maria”. Kora sastāvā šoreiz nebija tenoru un basu, tāpēc pietrūka kopskaņas spēka.
Atkāpes solo un ansambļu priekšnesumos
Koncerta programmā klausījāmies arī solo un vokālo ansambļu priekšnesumus. No vienas puses – daudzpusīgs vokālo prasmju liecinājums, no otras – kā programmas atsvaidzinājums, atvirze no iepriekšējās muzikālās domas. Manuprāt, viens no spilgtākajiem priekšnesumiem bija izsmalcinātā M.Lasmaņa kompozīcija “Ave Maria”, ko ar drošu noteiktību izpildīja Oskars Lībers. Ja pārlūkojam koncerta programmu, minētais opuss ir arī labs latviešu repertuāra līnijas stiprinājums. Sarīkojumā veiksmīgi iederējās Emīla Dārziņa solodziesma “Teici to stundu, to brīdi” (Jāņa Poruka dzeja) sešu topošo tenoru izpildījumā. Protams, laiks rādīs, vai tā būs solo vai kora dziedāšana, vai…
Dramatiski skaudri un eleganti viegli Itāliskā stīga bija pārstāvēta ar Dž.Pergolēzi “Stabat mater” pirmo daļu, ko Rīgas Doma zēnu koris iecerējis izpildīt vērienīgā koncertā Rīgas Domā pirms Lieldienām. Apbrīnojama diriģenta M.Klišāna prasme it kā neko īpaši neparādīt, uzburt spilgtu, dramatiski skaudru un tajā pašā laikā eleganti vieglu muzikālo tēlu. Nepiespiesti viegli dueta (Vilhelms Vācietis un Henrijs Aizups) sniegumā klausījāmies neapoliešu dziesmu “Santa Lucia”. Mazliet ekscentrisks šķita Kārļa Mora priekšnesums Džuzepes Verdi dziesmiņā “Meitenes sirsniņa” no operas “Rigoleto”, taču ar izvirzīto uzdevumu jaunais kora mākslinieks tika galā veiksmīgi. Atgriežoties pie kora repertuāra, jāsaka – lai arī mainās kolektīva sastāvs, Rīgas Doma zēni allaž skandēs cildeni saviļņojošo Z.Muktupāvela “Visskaistākā vieta uz pasaules” (Guntara Rača vārdi), J.Lūsēna dziļu emociju tverto “Kā maigi dzeloša” (Normunda Beļska vārdi), “Draugu dziesmu” (Pētera Brūvera vārdi).
Koncerta vērtējumā neiztikt arī bez pianistes Daces Rātas devuma. Ne tikai tas, ka viņa pati (kā lasāms programmā) savulaik aktīvi dziedājusi, bet īpaša uztvere, meistarība palīdz D.Rātai veidot tik nemanāmus klavieru pavadījumus. Klausītāju mudināts, koris sniedza piedevu – leģendāro Imanta Kalniņa “Astoņkāji” (Vika vārdi) – atsperīgi, dzirkstoši, sprigani. Šķiet, pamatprogrammā būtu derējusi vēl kāda līdzīga rakstura kompozīcija.
Aug jauna zēnu kora maiņa, kas uzticēta drošam vadītājam, stiprinot mūsu dziedāšanas tradīcijas un nesot Latvijas vārdu pasaulē.
