Kristens Krīgers piedzīvo kritienu pasaules BMX junioru čempionāta ceturtdaļfinālā
Jelgavas kluba «Mītavas kumeļi» braucēja Kristena Krīgera atšķirības zīme nākamajā sezonā būs 14. numurs, kas atšifrējumā nozīmē – ceturtais labākais starp junioriem Eiropā. Pasaules ranga līderiem būtu viencipara skaitlis, bet līdz tam šoreiz Jaunzēlandē neizdevās aizsniegties.
– Aizbraukt garo ceļu pāri okeānam un pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā piedzīvot kritienu – vai nav dramatiski? – jautāju Kristenam, kurš pēc garā pārlidojuma mājās atgriezies trešdienas pēcpusdienā.
Skarbi, bet neko darīt. Šaurajā trasē gandrīz nevienā braucienā neiztika bez lielāka vai mazāka kritiena. Pirmajā virāžā faktiski iznāca vieta tikai diviem, un tikai pirmie varēja puslīdz droši izbēgt no sadursmes. Līdz ceturtdaļfinālam man tas izdevās, un arī tad virāžā iegāju otrais, bet nāca viens no ārmalas ar lielu ātrumu, un griežot atsitos pret viņu. Kādi trīs cilvēki kritām.
– Arī pārējiem Latvijas braucējiem trase, šķiet, nebija veiksmīga.
Tā sanāca. Elites grupā ceturtdaļfinālu nepārvarēja Štrombergs un Mankuss, Veide palika astotdaļfinālā.
– Pirms tam «time-trial» sacensībā uz ātrumu mūsējie gan tika arī superfinālā. Vai tas dod kādas priekšrocības pamata startam?
Individuālās sacensības ir kā kvalifikācija, jo pēc tam pirmie astoņi sadalās katrs savā braucienā un ātrākie satiekas vienā ar lēnākajiem, piemēram, pirmais ar sešdesmit otro un tā tālāk. Bet ātruma starpība gan nav liela, jo es sešpadsmitajā vietā par 0,8 sekundēm atpaliku no pirmās. Elites grupā sešpadsmit tika superfinālā un starp tiem ar 12. rezultātu arī Māris Štrombergs, kas izcīnīja devīto vietu, bet junioriem finālam kvalificējās tikai astoņi.
– Starp vairāk nekā 60 konkurentiem biji vienīgais no Latvijas.
Līdzdalībai Jaunzēlandē federācija izvirzīja trīs kritērijus – būt labākajam Latvijā, ierindoties Eiropas čempionāta kopvērtējuma astotniekā un starp 24 sportistiem pasaules rangā. Tos es izpildīju.
– Eiropas pēdējos divos posmos Beļģijā gan nepārvarēji pusfinālu, bet ceturto kopvērtējuma vietu tomēr izdevās saglabāt. Vai savu pirmo juniora sezonu uzskati par veiksmīgu?
Beļģijā pirmajā dienā sadursmes dēļ izbraucu no trases, arī otrajā nebija labs starts. Cīnījos līdz finišam un paliku piektais. Bet finālā šoreiz tika vairāki tādi, kas iepriekš tajā nebija braukuši. Tuvākais konkurents no kopvērtējuma piektās vietas palika vēl aiz manis, līdz ar to savu ceturto saglabāju. Iepriekš jaunieša vecumā piecas reizes Eiropas čempionātā biju otrais, nu šī ir otrā reize, kad esmu ceturtais. Taču junioru sacensības, protams, ir nopietnākas. Vispirms jau ar to, ka atšķirībā no jauniešiem čempionāts sastāv no 12 posmiem un jābūt gatavam katru aizvadīt labi. Arī trase junioriem cita – tāda pati kā elitei, ar astoņus metrus augstu starta barjeru. Par sezonas vērtējumu – izjūtas divējādas. Gada sākumā ar treneri Ivo Lakuču plānojām, ka labi būtu tikt Eiropas astotniekā, bet, kad esi ceturtais, tad jādomā – cik tur pietrūka līdz trijniekam.
– Augstā starta barjera pie mums laikam ir tikai Valmierā, kur tu jau gadu mācies un trenējies?
Jā, Valmierā ir pat divas. Māra Štromberga aģentūras trase Rubenē, kas ir Londonas olimpiskās trases kopija un kur arī pārsvarā trenējos. Un vēl Avotu trase ar astoņu metru starta kalnu.
– Kā ir izdevies savienot sportiskos plānus ar pirmo mācību gadu jaunā skolā?
Manuprāt, labi. Nokļuvu klasē ar matemātikas un datorzinību novirzienu. Kavēt gan sanāca vairāk par 200 stundām, taču skolotāji ir ļoti pretimnākoši, un desmito klasi beidzu ar vidējo atzīmi 7,4.
– Atgriežoties pie Jaunzēlandes – kā juties turienes laika joslā? Vai izdevās ko redzēt arī no dabas un mītnes vietas Auklendas?
Fizisko sajūtu ziņā bijām jau pielāgojušies, jo pēc Beļģijas pavadījām nedēļu Amerikā. Jaunzēlandē patlaban ir ziema, bet pēc mūsu priekšstatiem īsā laikā var izbaudīt vai visus četrus gadalaikus – ar siltu sauli, lietu un dažbrīd sniegu. Tāpēc arī čempionāta trase bija telpās. Jau pēc sacensībām varējām izstaigāt pilsētu un pavērot dabu. Ar īpašām izjūtām prātā paliks «brīvais kritiens» no torņa 192 metru augstumā. Izlasīju par šo atrakciju no amerikāņu un austrāliešu sportistiem tviterī un nolēmu pamēģināt.
– Vai «atrādīsies» līdzjutējiem Latvijas «Grand Prix» posmos pēc pāris nedēļām mājas trasē Jelgavā?
Braukšu, bet sezonas noslēguma galvenās sacensības būs Latvijas čempionāts septembrī Valmierā. ◆
