Sākusies īstā ogu un sēņu sezona, kad liels un mazs dodas pēc ziemas krājumiem uz mežu. Taču pirms ikgadējā rituāla atcerēsimies par «ienaidniekiem», kas gaida meža biezokņos, – ērces un čūskas.
Sākusies īstā ogu un sēņu sezona, kad liels un mazs dodas pēc ziemas krājumiem uz mežu. Taču pirms ikgadējā rituāla atcerēsimies par «ienaidniekiem», kas gaida meža biezokņos, – ērces un čūskas. Rūdīts mežā gājējs pret ērcēm būs nodrošinājies potējoties, bet ko lietot pret čūskām?
Latvijā sastopama tikai viena indīga čūska odze, kuras kodiens cilvēkam, īpaši bērniem, ir bīstams. To var pazīt pēc trīsstūrveidīgas, saplacinātas galvas un izteiktas kakla ādas. Ķermeņa ādas krāsa ir no gaiši pelēkas līdz pat melnai, uz muguras parasti ir zigzagveidīga josla.
Odzes indes iedarbība uz cilvēka organismu var būt dažāda. Čūskas inde rada asins izplūdumus un bojā nervu sistēmu. Uzreiz pēc kodiena cietušais sajutīs uzbudinājumu, nedaudz vēlāk gļotāda kļūs zilgana un sāksies vemšana, kam seko miegainība, palēnināsies sirdsdarbība. Plaušās, aknās, nierēs un citos orgānos rodas asins izplūdumi. Tad iestājas sīko asinsvadu paralīze.
Sakostajam nepieciešama vispārēja organisma stimulēšana. Lai to veicinātu, jālieto kofeīns, kampars, glikozes šķīdums vai ēteris. Tūlīt pēc kodiena brūci rūpīgi nomazgā ar ožamo spirtu vai degvīnu, 10 procentīgu etiķskābes, 5 procentīgu kālija permanganāta vai briljantzaļā šķīdumu un tai uzliek alkohola kompresi.
Lai justos drošāk, ejot uz mežu, groziņā var ielikt kālija permanganātu, ožamo spirtu, etiķskābes šķidrumu vai degvīnu. Taču vislabāk skatīties, kur spert kāju un izvairīties no sastapšanās ar odzi.
Pēc medicīnas materiāliem sagatavoja Aija Bērzkalne
