Sestdien mans allaž rosīgais, daudzkārt «Ziņās» aprakstītais kaimiņš Modris Ziemelis aicināja ienākt viņa dzīvoklī. Viņš parādīja Eiropas Gada cilvēka diplomu, kas piešķirts par vēstures mantojuma saglabāšanu. «Tas man par Jelgavas Latviešu biedrības karoga, Māteru Jura kapa un LLU himnas atrašanu,» smaidīja vecais vīrs. Ceļš līdz Liepājai un atpakaļ, kur piektdien notika Latvijas Pašvaldību savienības otro gadu rīkotā «Eiropas Gada pašvaldības» konkursa noslēgums, vecajam vīram gan bijis diezgan nogurdinošs. No Eiropas Gada cilvēkiem Jelgavā šoreiz tika sveikti arī Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, Jelgavas 1. pamatskolas un bērnu un jauniešu centra «Junda» skolotāja Inta Anstrate. Gods godam.
Tajā pašā sarīkojumā konkursā «Eiropas Gada pašvaldība 2013» Jelgava uzteikta par sekmēm integrācijā un iekļaušanā. Šajā jautājumā tomēr atļaujos domāt citādi. Proti, Jelgavā atšķirībā no vairāku citu pilsētu pašvaldībām ir Sabiedrības integrācijas pārvalde, pat savs ziņu portāls. Šajā jomā ieguldīti ievērojami publiskie resursi. Bet vai tāpēc Jelgavā sabiedrības integrācijā būtu īpaši panākumi? Manai ģimenei nepieņemamā salūtu duna Jelgavas centrā 30. jūlijā un 9. maijā liecina par to, ka šajā ziņā vēl ļoti daudz būtu darāms. Protams, bezjēdzīgi ir liegt cilvēkiem priecāties, smelt spēku no vectēvu un vecvectēvu uzvaras pēdējā Latvijā notikušajā karā. Bet vai to vajadzētu darīt tik demonstratīvi, pat uzmācīgi pret tiem, kas nosoda Latvijas okupāciju.
Ceturtdien esmu pagodināts piedalīties Latviešu biedrības rīkotā skolēnu dzejas konkursa žūrijā, kur piedalīsies arī mazākumtautību jeb krievu 5. vidusskolas skolēni. Tas velk uz integrāciju, kas priecē sirdi. ◆
