Sagaidot Aleksandra Čaka 100 gadu jubileju, iznākusi jauna grāmata. Tajā viņa memoriālās mājas vadītāja Andra Konste un otrs autors Andris Sproģis no jauna cenšas atklāt lasītājiem leģendārā dzejnieka būtību.
Sagaidot Aleksandra Čaka 100 gadu jubileju, iznākusi jauna grāmata. Tajā viņa memoriālās mājas vadītāja Andra Konste un otrs autors Andris Sproģis no jauna cenšas atklāt lasītājiem leģendārā dzejnieka būtību.
«Un, ja leģendārā Rīgas, strēlnieku un mīlestības dzejnieka 100. jubilejā, lasot mūsu kopdarbu, tas bagātinās priekšstatus par Aleksandru Čaku, varbūt pārsteigs, atklās negaidītas šķautnes un ceļa pavērsienu, atminieties viņa vārdus: «Es gribu būt, kāds neesmu vēl bijis,» ievadā raksta Andra Konste.
Grāmatā atklājas, piemēram, ka dzejnieks uzdevies par gadu jaunāks. Vēl arī – saglabājis savas dzīvesbiedres Anitas Bērziņas dienasgrāmatu, kurā viņa atklāj, kā mokās pēc mīļotā aiziešanas (tiesa gan, tas nav Čaks). Un lasītājam atliek vien pašam, izlasot dienasgrāmatas rindas, mēģināt saprast, vai dzejnieka sieva viņu mīlējusi vai tomēr ne. Šie nav vienīgie atklājumi, kas rodami A.Konstes un A.Sproģa darbā. Tādu ir daudz, un jo interesantāki tie šķiet tāpēc, ka grāmatas autore ir dzejnieka muzeja vadītāja. Tātad šoreiz grāmatu nav sarakstījis autors, kas nointervējis pāris vai pat vienu cilvēku un sarakstījis romānu. «Aleksandra Čaka logiem» materiāli vākti ilgu laiku. «Jā, bet no kurienes radies autora vārds? Izrādās, nemaz tik tālu nav bijis jāmeklē. Gandrīz neapstrīdama patiesība – katra latvieša saknes rodamas laukos. Arī Rīgā dzimušā pilsētas apdziedātāja Aleksandra Čaka tēvs un māte galvaspilsētā ir ienācēji. Un Čaks nebūt nav autora izgudrojums, bet gan patapināts no vectēva Jēkaba un pat tēva, kam sākotnēji dokumenti glabā dubultuzvārdu – Čadarainis – Čaks. Pārlūkojot Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna vārdnīcu, var izlasīt, ka čaks ir apvidus vārds – Lubānas apkaimē par čakiem saucot ērmus. Vēl jau ir arī čaka – nūja ar līku galu, ar ko bikstīt, čakāt un čakarēt.»
Patīkami, ka grāmata nav vienkārši dzejnieka dzīves pārstāsts, nav arī sausa dzejas analīze. Tajā apkopots daudz no visa kā. Un teju vai katrā lapā netrūkst paša Čaka rakstītu rindu.
