Salate vai meža vimba mīt lielākās upēs, dziļos piejūras ezeros un citos ezeros, ja tiem cauri tek upes. Tai patīk gaisma un plašums. Salate jāmeklē tur, kur upēs starp dziļumiem ir plašāki seklūdens un straujūdens posmi.
Salate vai meža vimba mīt lielākās upēs, dziļos piejūras ezeros un citos ezeros, ja tiem cauri tek upes. Tai patīk gaisma un plašums. Salate jāmeklē tur, kur upēs starp dziļumiem ir plašāki seklūdens un straujūdens posmi.
Par šīs zivs klātbūtni liecina sitieni ūdens virspusē. Salate peld lēni, meklējot sīku zivju bariņu. Tad tā zibenīgi iedrāžas pašā bara vidū un cērt ar spēcīgo asti. Zivs strauji pagriežas, un kāds apdullināts upuris nokļūst viņas mutē. Salates kustība ir tik spēcīga, ka, šķiet, – ūdenī iesviests ķieģelis vai palielāks koka gabals. Tā nesit neviena cita zivs. Zinātāji ievērojuši, ka medījot salate pārvietojas pa diezgan noteiktu maršrutu, un arī cirtienu starplaiku ziņā var saskatīt likumsakarības.
Tā ir visplēsīgākā karpu dzimtas zivs. Visbiežāk salati ķer ar spiningu. To lomus iespējams iegūt visu vasaru. Vairāk uz rudens pusi, kad salates pamet seklos straujumus, tās var noķert dziļumā ne tikai ar vizuli, bet arī ar ēsmas zivtiņu. Ziemā sameklē vislielāko dziļumu un iztiek bez barības.
Salate ir spēcīga zivs, tāpēc pat tikai divus kilogramus smagu meža vimbu var uzskatīt par pieklājīgu trofeju, ar kuru vērts lepoties.
Makšķernieki uzskata, ka salate ir arī skaudīga un par katru cenu centīsies atņemt laupījumu citām zivīm. Tāpēc spiningošanā sekmīgi var izmantot divu vizuļu sistēmu. Priekšā piesien nelielu baltu roterīti, bet aiz tā aptuveni 15 centimetru pavadiņā – lielāku šūpiņu. Salate uzskatīs, ka cita zivs jau medī, un centīsies pirmā tikt pie upura. Tāpēc tā ķers pa priekšu peldošo rotiņu.
