Andris Šķēle nolēmis atgriezties politikā tieši tāpēc, ka daudzi ietekmīgi politiķi no viņa atgriešanās paniski baidās.
Andris Šķēle nolēmis atgriezties politikā tieši tāpēc, ka daudzi ietekmīgi politiķi no viņa atgriešanās paniski baidās. Tautas partijas dibināšanas kongress notiks 2. maijā. Vakar «Zemgales Ziņu» telefonakcijā Andrim Šķēlem zvanīja gan kvēli atbalstītāji, gan sašutuši noliedzēji.
Vakar «Zemgales Ziņu» redakcijā notika telefonakcija, kuras laikā uz mūsu lasītāju jautājumiem telefoniski atbildēja bijušais Ministru prezidents un topošās Tautas partijas veidotājs Andris Šķēle (A.Š.). Šī telefonakcija bija īpatnēja ar to, ka tajā mierīgi jautājumi bija retums, dominēja kvēlas mīlestības un atbalsta apliecinājumi, kas mijās ar naidpilniem kauninājumiem.
Kāpēc jūsu valdības laikā bezdeficīta budžets tika veidots uz izglītības, sociālo programmu un pašvaldībām paredzēto līdzekļu samazināšanas rēķina?
A.Š.: Jums trūkst precīzas informācijas, nevienā nozarē, tajā skaitā arī izglītībā, netika samazināts izdalāmo finansu līdzekļu apjoms. Sabalansēta budžeta izveidē mēs esam nokavējuši trīs gadus salīdzinājumā ar Igauniju un citām valstīm, kas attīstās daudz straujāk par mums. Tas vienmēr ir bijis mūsu nevarīgums, gaudulīgums, nespēja un atrunāšanās ar kaut ko citu. Šobrīd man ir prieks, ka sabalansēts budžets strādā un pērn pirmo reizi tas bija pat ar pārpalikumu. Šobrīd rodas iespēja jau debatēt, kam palielināt finansējumu. Tas ir viens no lielākajiem panākumiem pēdējo četru gadu laikā. Tas būs liels zaudējums, ja kādreiz no tā atkāpsies. Tikai tādēļ tagad pensijas var palielināt būtiski par septiņiem latiem.
Kādi ir jūsu uzskati par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, par noteiktu finansējumu katram skolēnam izglītības sistēmā un par pedagogu algu fonda nodošanu pašvaldībām?
A.Š.: Pašvaldību reforma ir vajadzīga, lai nodrošinātu administratīvā veidojuma optimālu mērogu. Pirmskara Latvijā bija 19 apriņķi, tagad ir 26 rajoni, kas būtībā sadrumstalo teritoriju un kam nav nekādu vēsturisku sakņu. Optimāla mēroga pašvaldībā iedzīvotājiem būtu jāmaksā mazāk nodokļu. Pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma ir neizbēgama.
Noteikts finansējums katram skolēnam ir ļoti progresīva sistēma, šī summa ir katru gadu jāpaziņo. Tas ļaus katras skolas direktoram precīzi sarēķināt finansējumu, ko saņems viņa skola un izslēgs manipulāciju iespējas: sabiedrībai būs skaidri redzams, vai finansējums izglītībai ir lielāks vai nav. Nereti skolotāji man vaicā, vai es iestāšos par skolotāju algu dubultošanu. Es sākšu ar finansējuma dubultošanu atbilstoši katram skolēnam. Tā ir pārskatāma, caurspīdīga finansējuma shēma, tad nav iespējama tāda muļķošanās kā skolotāju pāratestēšana ar mērķi pielikt vai atņemt trīs latus. Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā stundu skaita ziņā vidusskolās. Maksāšana skolotājiem nevis pēc kvalitātes rādītājiem, bet pēc stundu skaita ir novedusi pie tā, ka mūsu bērniem tagad darba diena ir daudz garāka par astoņām stundām, viņi ir bezjēdzīgi pārslogoti. No darba devēja mēs prasām astoņu stundu darba dienu, bet bērns esošajā izglītības sistēmā nav galvenā vērtība.
Ja ir finansējums katram skolēnam, tad ir pilnīgi vienalga, kas maksā pedagogiem algas valsts vai pašvaldība. Pašvaldības var optimizēt skolu darbu organizāciju tā, lai skolotājs varētu savu algu pelnīt vairākās skolās.
Kā jūs varat komentēt rakstu «Neatkarīgās Rīta Avīzes» 20. marta numurā par to, ka jūs izmantojāt ārzonas firmu, lai jums nebūtu jāmaksā nodokļi?
A.Š.: Visi nodokļi, kas sakarā ar Latvijas likumdošanu ir jāmaksā Latvijā, ir simtprocentīgi samaksāti. Visi «Ave Lat Grupas» uzņēmumi katru gadu ir pakļauti gan starptautiskajam auditam, gan iekšējam auditam, ko veic Latvijas Valsts ieņēmumu dienests.
Tad kāpēc jums vispār bija nepieciešama šī ārzonas firma?
A.Š.: Brīžos, kad situācija kaut kādu politisku apstākļu dēļ nav labvēlīga Latvijai, ārzonas firma noder darbībai citās valstīs Krievijā, Baltkrievijā, jebkurā citā valstī. Ārzonas firmas statuss ir ļoti populārs un plaši lietots, to lieto pasaules lielākās investīciju kompānijas, arī populārākie mecenāti tādi kā Soross. Ja nodokļi Latvijā visi ir samaksāti, nevajadzētu būt nekādiem iebildumiem pret to, ka latviešiem kaut kur citur arī kaut kas pieder.
Kuriem Latvijas valstsvīriem vēl ir šādas ārzonas firmas?
A.Š.: Es domāju, ka vairākiem. Amerikā ir četri pilni štati Denveras, Jūtas un vēl divi. Katrā valstī katram uzņēmējam ir tiesības to darīt. Bet, būdams Ministru prezidenta amatā, es neesmu bijis ne dalībnieks, ne īpašnieks, ne direktors nevienā kompānijā. Ar to es gribu teikt, ka mana rīcība ir daudz godīgāka pret visu tautu nekā tad, ja to dara paslepus. Visas manas deklarācijas ir pieejamas, tās ir patiesas un pārbaudītas, un neviens man nav varējis teikt, ka Šķēle savās deklarācijās kaut ko nav uzrādījis. Es domāju, ka tas ir daudz godīgāk un patiesāk. Tāpēc es esmu gatavs vienmēr pats piedalīties un atbildēt par savu rīcību, neradot situāciju, ka priekšā tiek izvirzīti skaisti uzvārdi un marionetes, kuras rausta kaut kādi naudasmaki. Tas, ka es pats sevi pakļauju publiskai ķidāšanai, ir daudz godīgāk pret sabiedrību.
Kāpēc jūs vispār nolēmāt atkal atgriezties politikā? Jūs taču zinājāt, ka cels augšā podus un Menas salu.
A.Š.: Tieši tāpēc, ka ir redzamas gluži dzīvnieciskas bailes no tā, ka Šķēle vēlreiz atnāks, veidos valdību un dažam «spranda tiks apgriezta». Manas valdības laikā inflāciju nodzinām no 27 līdz 7 procentiem, bet tagadējā valdība pat spirta cenas nelegālajā tirgū nevar noturēt. Man aizejot, spirta cena nelegālajā tirgū bija Ls 3,50, bet tagad jau nokritusies līdz Ls 2,20, tas liecina, ka valsts vara kļuvusi vājāka.
Jūs sludināt, ka jūsu komandā būs jauni un tīri cilvēki, bet tajā pašā laikā turp dodas tāds Uldis Ivans, kas ir pabijis gan PSKP, gan Latvijas Demokrātiskajā darba partijā, gan Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā, gan Latvijas Nacionālajā reformu partijā. Kā jūs varat komentēt šādu «pārkrāsošanos»?
(Šis jautājums telefonakcijas laikā atkārtojās vismaz reizes desmit.)
A.Š.: Latvijā ir neiespējami atrast cilvēku, par kuru kāds kaimiņš nevarētu pateikt, ka viņš ir tāds un šitāds. Mūsu partijā durvis ir vaļā visiem, kas apņemas ievērot tās statūtus. Mēs neķidājam, vai tas cilvēks agrāk nav par daudz dzēris, un tamlīdzīgi. Toties mēs skatīsimies, lai mūsu partijas biedra statusā viņš to nedarītu, mums būs arī partijas biedru goda tiesa. Taču veidot supertīro eņģeļu partijas nav iespējams, mēs visi dzīvojam ar savām problēmām sabiedrības priekšā, un nevajag mālēties baltākiem, nekā esam. Es negribētu savā partijā redzēt tikai divu grupu pārstāvjus: augstus PSKP funkcionārus un cilvēkus, kas apzināti ir sadarbojušies ar čeku. Jelgavas domes priekšsēdētājs Uldis Ivans nav pašlaik ne iestājies mūsu partijā, ne aizpildījis kādu atbalstītāja anketu. Ja viņš to vēlēsies, es pilnīgi pieļauju, ka tādas sarunas mums var būt.
Vai jūsu partijā ir iestājies bijušais Jelgavas pilsētas direktors Zaigonis Zeps?
A.Š.: Es nevaru atbildēt, jo nezinu. Mums ir vairāki tūkstoši biedri, un es neesmu šos sarakstus caurskatījis. Tāpēc nevaru jums atbildēt par šo uzvārdu, jo ar šo cilvēku man nav bijušas tiešas sarunas.
Te jums zvana pensionāre no Jelgavas. Es jums, Šķēles kungs, novēlu no visas sirds neatkāpties, tikai neatkāpties, un neklausieties tos zaimus, jo ļoti daudz jelgavnieku esam par jums. Turieties!
A.Š.: Paldies.
Vai jūs pirms stāšanās Ministru prezidenta amatā bijāt informējis Valsts prezidentu Gunti Ulmani par savām finansu mahinācijām ārzonu firmās un tepat Latvijā? Fakti par jūsu afērām šodien ir liels negods Latvijai.
A.Š.: Politiķa dokumenti ir publiski pieejami, un tajos nedrīkst būt nekādi meli. Stājoties Ministru prezidenta postenī, man nekādu amatu nekādās firmās nebija. Viss, kas ir bijis paziņots no manas puses ir bijis precīzs un pareizs, neviens tur nav atradis nevienu kļūdu. Man vēl tagad pieder daļa ārzonas firmā, kas reģistrēta Īrijā, tā ir uzrādīta deklarācijā un nekad nav slēpta. Svarīgākais ir, lai cilvēks neslēptu, kas viņam pieder. Neviena finansu mahinācija nav bijusi, jo visi uzņēmumi un visi mani nodokļu maksājumi katru gadu tiek pakļauti visrūpīgākajai Valsts ieņēmumu dienesta analīzei. Man miera nekad nav devuši un nedos, tādēļ es esmu ļoti apmierināts ar to, ka visi mani nodokļu maksājumi ir pilnīgā saskaņā ar Latvijas likumiem.
Runa jau nav tikai par nodokļu maksājumiem, bet par jūsu darbību, arī par pārtikas pārstrādes uzņēmumu izlaupīšanu.
A.Š.: Pārtikas uzņēmumi nav izlaupīti. Pārtikas pārstrādes nozare strādā un dod 35 procentus no eksporta ienākumiem. Tas ir milzīgs panākums, ja salīdzina ar to, kas notiek pārējā rūpniecībā, kas notiek Rafā pie jums.
Andri, te zvana skolotājs Zgrunda, sveiciens no skolotājas Tīses, ja atceraties. Andri, tik uz priekšu un neklausies nekādas tur intrigas, mēs, Jelgavas skolotāji, balsosim par jūsu partiju.
A.Š.: Paldies. Skolotāja Tīse bija mana visstingrākā ķīmijas skolotāja.
Šodien «Jaunajā Avīzē» rakstīts, ka Šķēles kungam bija nepieciešamība radīt ārzonas firmu tāpēc, ka noslēdzās darbošanās periods ēnu ekonomikā, kur tika saņemti kukuļi par pasūtīto privatizācijas shēmu realizāciju pārtikas rūpniecībā. Vai tas ir taisnība? Ja nav, vai jūs esat gatavs iesūdzēt «Jauno Avīzi» tiesā?
A.Š.: Tas nav taisnība, bet no tiesāšanās mani vienmēr ir atrunājuši, minot Ivara Godmaņa piemēru. Toreiz «Dienas Bizness» uzrakstīja, ka Godmanis ir 100 miljonus aizvedis uz Šveici vai kaut ko tamlīdzīgu. Godmanis tiesājās pusgadu, tas beidzās ar «Dienas Biznesa» atvainošanos viņam. Šobrīd ir redzams tas, ka tiks darīts viss, lai nekādā gadījumā nepieļautu to, ka Šķēle vēlreiz veidos valdību un mēģinās tikt galā ar tām nejēdzībām, kas ir redzamas.
Tā kā daži zvanītāji Andrim Šķēlem neuzdeva jautājumus, bet gan izvērsa diskusiju, pusotra stunda bija pārāk īss laiks, lai pagūtu atbildēt uz rakstiski iesniegtajiem jautājumiem. Vēstules mēs Andrim Šķēlem iedevām līdzi.
