Vasara nav izcēlusies ar politiķu un partiju rosīšanos. Vairums Saeimas deputātu palaiduši sevi atvaļinājumā, pārējie kaut ko čubina savā nodabā.
Vasara nav izcēlusies ar politiķu un partiju rosīšanos. Vairums Saeimas deputātu palaiduši sevi atvaļinājumā, pārējie kaut ko čubina savā nodabā. Ministri pa vienam cenšas “izraut” kaut pāris nedēļu atpūtas, citam citu nomainot. Pārējā Latvija iegrimst politiskajā snaudā. Nesen atklātībā nākušais sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums par politisko partiju reitingiem tiek dažādi vērtēts. Tas kopš savas parādīšanās apliecinājis zemāko popularitātes vērtējumu partijai “Jaunais laiks” – to atbalsta 8,9 procenti balsstiesīgo. Pavasarī tas bija teju divreiz augstāks. Seko “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (7,5 procenti) un Tautas partija (6,9 procenti). Nākamie populārākie ir TB/LNNK – 7,1 procents, bet Zaļo un zemnieku savienībai 6,2 procenti. Pārējiem, ieskaitot valdības koalīcijas Latvijas Pirmo partiju, atbalstītāju gandrīz uz pusi mazāk.
Lēno, bet neapturamo popularitātes lejupslīdi “Jaunais laiks” skaidro ar vēlētāju vasaras kūtrumu un aptauju neprecizitāti (kļūda parasti divarpus procentu robežās). Ja pieņemam šo kritēriju, redzams, ka neviens no pirmā piecnieka nevar lepoties ar izrāvienu popularitātē.
Aizbildināšanās ar aptaujāto vasaras vienaldzību un it īpaši pašu partiju un politiķu vēlmi gozēties vasaras saulītē, nebūs īsti pieņemama. Tieši politiķi bijuši tie, kas visu jūliju un augusta sākumu darbīgi rosījušies, dalot “lāčādu” – vairāk nekā 132 miljonus latu šāgada budžeta grozījumos. Latvijas Pirmā partija to pat darījusi, izmantojot “Jaunā laika” kuslo darbību, veidojot Rīgas pašvaldībā stabilu vairākuma koalīciju. Pēdējās dienās, kad norisinājās precizējošās sarunas par budžeta grozījumiem, tieši “mācītāji” mēģina izmantot pat šantāžu, lai panāktu savu. (Jāatzīst, ka viņu mērķis ir labs – panākt iekšlietu darbiniekiem nopietnu algas pielikumu.) Acīmredzot vairums nobažījušies par vēlēšanu iznākumu nākamā gada rudenī paredzētajās Saeimas vēlēšanās. To apstiprina kaut vai tas, ka atklātā un slēptā cīņa par vēlētāju simpātijām sākusies ātrāk nekā pirms iepriekšējām vēlēšanām. Īpaši nebūtu jāuztraucas “tēvzemiešiem”, jo viņu elektorāts palicis stabils no vēlēšanām līdz vēlēšanām, lai piecu procentu barjerai tiktu pāri bez problēmām. “Bites” var mierīgi rosīties pa saviem iecienītajiem medus vākšanas laukiem, jo savu artavu tāpat dabūs. “Zaļie zemnieki”, iespējams, veidos “superkoalīciju” ar “reģionāli” Aivaru Lembergu un “Jauno demokrātu” līderi Māri Gulbi. Tas nozīmē, ka “Jaunajam laikam” un Tautas partijai jāieliek nopietni pamati nākamā gada rudenim, lai saņemtu kaut cik jūtamu vēlētāju atbalstu spēcīgu frakciju veidošanai parlamentā. Tas arī tiek darīts. Tautas partija iztausta sabiedrības reakciju uz iespējamo Andra Šķēles atgriešanos lielajā politikā. (Ja viņš kļūtu par premjeru ceturto reizi, tas būtu nepārspējams rekords Latvijas politikā.) Grūtāk ir “Jaunajam laikam”, jo buksē viņu piedāvājumi inflācijas ierobežošanai, aizsardzības ministrs Einārs Repše vairāk pazīstams kā eksotisku izklaižu cienītājs, mākslinieks un dārgu īpašumu meklētājs. Visbeidzot, jādomā, arī “mācītāji”, līdzīgi kā “tēvzemieši”, saņems savu piekritēju atbalstu. Jāņem vērā arī tas, ka viņu priekšvēlēšanu kampaņas veido Latvijā labākais un izdomas bagātākais reklāmas meistars. Vai tuvākajā laikā parādīsies jauns mesija? Var gadīties, ka ilgi vairs nebūs jāgaida.
