«Kad dzirdam uzslavas un labu novērtējumu par saviem izglītojamajiem, priecājamies un jūtam, ka darbs nav bijis veltīgs, jo pedagogam svarīgi zināt, ko audzēknis spēj, nevis nevar,» atzīst Jelgavas Speciālās skolas kolektīvs.
“Kad dzirdam uzslavas un labu novērtējumu par saviem izglītojamajiem, priecājamies un jūtam, ka darbs nav bijis veltīgs, jo pedagogam svarīgi zināt, ko audzēknis spēj, nevis nevar,” atzīst Jelgavas Speciālās skolas kolektīvs. Šis mācību gads tam panākumu bagāts – kaldināts mērķtiecībā.
Tie, kuri kaut reizi ciemojušies Jelgavas Speciālajā skolā, būs ievērojuši mieru, pieklusinātus vārdus, uzmundrinošus pedagogu skatus un smaidus. Tur ir citādi, jo izglītības iestādē zināšanas un dzīves pieredzi iegūst īpaši bērni, kas neapmeklē “masu skolu”. “Šeit mēs radām mājas atmosfēru, kas skolēniem ir ļoti nepieciešama,” atzīst direktors Aivars Preiss.
Iesākuši 128, mācību gadu beidza tikai par vienu mazāk – skola patīk gan audzēkņiem, kur par katru tiek īpaši padomāts, pielāgojot mācību programmu, gan vecākiem, jo Speciālajā skolā viņu atvase ir drošībā un pasargāta.
Prasa maksimālo, ko spēj
“Lai runātu par skolas attīstību, jāatceras deviņdesmito gadu sākums, kad Jelgavas izglītības iestāžu direktori devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Dāniju. Tur, kā arī piedaloties citos lī-dzīgos projektos dažādās valstīs, redzēju viņu speciālās skolas un domāju, kad pie mums tādas būs. Ārvalstu kolēģi toreiz sacīja, ka lēnām jau uz to ejam, bet kādus 50 gadus nāksies gaidīt. Nu pagājuši nedaudz vairāk par desmit gadiem, un droši varu teikt, ka tik daudz laika tas neprasīs,” stāsta mācību iestādes direktors, uzsverot, ka Jelgavas Speciālā skola jau sasniegusi Eiropas līmeni izglītības procesa ziņā un tam strauji tuvojas arī materiālā bāze.
Līdzīgi kā citās attīstītās valstīs, arī Jelgavā ir nodrošināta apmācība atbilstoši katra bērna spējām un veselības stāvoklim. Speciālā skola īsteno sešas speciālās un divas profesionālās pamatizglītības programmas. Mācības notiek trīs līmeņos latviešu un krievu valodā.
Bērniem iestājoties skolā, mācību priekšmetu pedagogi, klašu audzinātāji un logopēdi izpēta katra intelektuālās un psiholoģiskās spējas un personības attīstību, nosaka, kādi ir dzirdes, redzes, uztveres, kā arī domāšanas un atmiņas traucējumi. Izglītības iestādē tiek nodrošināta pedagoģiski psiholoģiskā un medicīniskā korekcija.
Skolā pilnveidojas arī materiālā bāze – izveidota moderna datorklase ar interneta pieslēgumu un rehabilitācijas telpa, iekārtota bibliotēka un lasītava, arodizglītībā iegādāti visi nepieciešamie instrumenti.
“Šeit katrs var izpausties, bet skolēni tiek ne vien apmīļoti – no viņiem saskaņā ar spējām prasām maksimālo un izvirzām stingras prasības, par ko vēlāk saņemam pateicību,” atzīst A.Preiss.
Diagnoze – neapmācāms!
“Varbūt nevaram lepoties ar dažādiem sasniegumiem, bet arī mums ierādīta vieta šajā skolā,” teic C līmeņa klašu metodiskās komisijas vadītāja Inta Anstrate, uzsverot, ka Jelgavas Speciālā skola bija viena no pirmajām Latvijā, kas sāka strādāt ar audzēkņiem, kuru diagnoze ir imbecilitāte (neapmācāmi). 2006./2007. mācību gadā tādu bija 19. Skolā viņi pavada deviņus mācību gadus. Katra bērna individuālā programma, ko viņš varētu sasniegt pusgada gada laikā, tiek saskaņota ar vecākiem. Skolēni šajā līmenī mācās caur darbību un rotaļu, teikto svarīgi redzēt un sataustīt, tāpēc daudz jādarbojas praktiski. To paveic 17 pedagogu un auklītes.
“Ļoti jūtam vecāku atbalstu. Viņi ir mainījušies, iet līdzi laikam un dažkārt mūs pabaksta, lai neatslābstam. Vecāki palīdz arī uzlabot vidi – mūsu krāsainā telpa kļuvusi vēl krāsaināka,” stāsta I.Anstrate.
Bērni darbojas arī rehabilitācijas telpā, kur ir zviedru siena, spoguļi, pieejamas lielās bumbas. Katru gadu C līmeņa audzēkņiem Koknesē notiek mūzikas festivāls “Nāc un dziedi!”, tajā ikreiz piedalās arī jelgavnieki.
Iespēja iegūt profesiju
Viens no svarīgākajiem mācību priekšmetiem Speciālajā skolā ir amatu mācība, kurā audzēkņi iemanto kokapstrādes, metālapstrādes un šūšanas prasmes. Beidzot 9. klasi, viņi var turpināt iegūt profesionālo pamatizglītību remontstrādnieka un audumu izstrādājumu palīgšuvēja arodā, pēc trim gadiem savas prasmes apliecinot centralizētā teorētisko un praktisko iemaņu pārbaudē atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām un norādījumiem. Šajā mācību gadā profesionālās izglītības apliecības saņēma deviņi audzēkņi. Izglītības iestāde ir patiesi lepna, ka divu skolēnu darbi tika novērtēti ar desmit ballēm, viens saņēma deviņas, bet pārējie – astoņas balles.
Iespēja mācīties arodu ir vēl tikai vienā speciālajā skolā, tāpēc direktors uzteic pedagogus par ieguldīto darbu šo programmu licencēšanā.
Iespējas attīstībai
Lai arī paveikts daudz – iespējamais un brīžam neiespējamais –, skolas vadība atzīst, ka vēl ir uz ko tiekties. “Mums ļoti nepieciešams labiekārtots pagalms. Tur varētu ierīkot arī sporta laukumu, teritorijai jāapliek žogs. Mums vajadzīga mūsdienīgām prasībām atbilstoša ēdnīca, dušas, sporta zāle prasās pēc kārtīga remonta,” atzīst direktors, atklājot, ka, iespējams, mācību iestāde varētu iegūt arī pagarinātās dienas skolas vai centra statusu, jo Speciālajā skolā nav internāta.
Tomēr pāri visam paliek sirds siltums, kas staro šajā vietā. “Tas tāpēc, ka strādājam ar īpašiem bērniem,” teic direktora vietniece audzināšanas darbā Niola Ābola. “Skolā ir daudz aktīvu, talantīgu un profesionālu pedagogu, kas spēj aizraut bērnus. Ieguldīts milzīgs darbs, lai varētu ar sevi palepoties!” viņa pauž. Te jāpiemin sporta skolotājs Jevgeņijs Buharinovs, mūzikas pasniedzēja Inga Popova, direktora vietniece Inga Silineviča, šūšanas skolotāja Jekaterina Sidaruka, vizuālās mākslas pasniedzēja Anna Jēkabsone, Faina Želamkova, kas māca celtniecību, C līmeņa skolotāja I.Anstrate.
***
Jelgavas Speciālās skolas panākumi šajā mācību gadā
• 11. integratīvās mākslas festivālā “Nāc līdzās” lielkoncertā Rīgā trešo gadu iegūts laureāta tituls, bet Jānis Andrejevs, Elīna Dzalba un Laura Pelše tajā par saviem zīmējumiem un vitrāžām saņēma balvas.
• Izstādēs “Zemgale no putna lidojuma” un “Latvija no putna lidojuma” galvenās balvas tika piešķirtas skolas audzēkņiem Jānim Andrejevam un Ivaram Vanagam, kā arī desmit dalībnieku saņēma ceļojumu uz Igauniju.
• Jānis Andrejevs, Ivita Razma, Laura Reiņikova un Egīls Vasiļjevs konkursā “Kalendārs. 2007. gads – Cūkas gads” balvā ieguva iespēju iespiest savus zīmējumus.
• Speciālo skolu konkurencē Latvijas čempionātā meiteņu komanda basketbolā izcīnīja 1., bet zēni – 3. vietu.
• Zemgales mēroga sacensībās zēnu komanda futbolā ieguva 2. vietu un iespēju piedalīties finālā, kas notiks septembrī.
• 1. vieta Latvijā izcīnīta tautas bumbas sacensībās.
