Izlasot laikraksta «Izglītība un Kultūra» 5. februāra numurā Dz.Siliņas rakstu «Pedagogu algas 2010. gadā varētu pielīdzināt valsts ierēdņu algām», Jelgavas skolotāji ir neizpratnē par to, vai tiešām mums jāgaida vēl 12 gadu.
Izlasot laikraksta «Izglītība un Kultūra» 5. februāra numurā Dz.Siliņas rakstu «Pedagogu algas 2010. gadā varētu pielīdzināt valsts ierēdņu algām», Jelgavas skolotāji ir neizpratnē par to, vai tiešām mums jāgaida vēl 12 gadu, lai varbūt saņemtu tādu algu kā valsts civildienestā strādājošie.
Mūsu priekšlikums skolotāju algas pamatlikmi paaugstināt vismaz līdz 100 latiem.
Tajā pašā avīzē ir vēl viens raksts «Kādi varētu būt sodi par prettiesisku rīcību izglītības jomā». Tas mūs iepazīstina ar Saeimas deputātu domām par naudas sodiem, ko vajag uzlikt skolu direktoriem, mācību pārziņiem un skolotājiem par prettiesisku rīcību pret skolēniem.
Pretenzijas mums ir pret dažu pantu formulējumu:
201.42. pants. Par mācību maksas un ziedojumu pieprasīšanu, ja tas nav noteikts likumā vai citos normatīvos dokumentos.
Kā zināms, likuma par bibliotēkas grāmatu lietošanu nav. Loģiski, ka tās gada laikā nolietojas. Vai tiešām būtu nelikumīgi, ja liktu par grāmatu lietošanu katru gadu skolēniem maksāt?
Mūsu papildinājumi deputātu ieteikumiem
Balstoties uz laikraksta «Izglītība un Kultūra» 5. februāra numurā publicēto rakstu «Kādi varētu būt sodi par prettiesisku rīcību izglītības jomā». Autori A.Tomašūns, I.Kreituse, A.Prēdele, R.Dilba, A.Lambergs. 14.e nodaļa «Administratīvie pārkāpumi izglītības jomā» (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss)
Ierēdņi vai personas, kas izmanto amata stāvokli un pieprasa no izglītības iestāžu vadītājiem pārskatus, ziņas, izziņas, kuras nav paredzētas valsts normatīvajos dokumentos, tiek sodīti ar naudas sodu mēneša algas apmērā.
Atbildīgās personas par izglītības iestāžu budžeta neapstiprināšanu likumā noteiktajā laikā par katru nokavēto mēnesi sodīt ar naudas sodu mēneša algas apmērā. (Ja lēmumu par budžeta apstiprināšanu nav pieņēmusi vietējā pašvaldība, tad tas kvalificējams kā Izglītības likuma neizpilde un katrs domnieks sodāms ar naudas sodu mēneša algas apmērā.)
Ja likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātā budžeta daļa, kas paredzēta izglītībai, netiek tāmē paredzētajā laikā finansēta, finansu nodaļas vadītājs vai persona, kas piespiedusi viņu pretlikumīgi rīkoties, sodāma ar naudas sodu mēneša algas apmērā.
Ja ierēdnis, fiziska persona vai valsts institūcija uzdevusi kādai no izglītības iestādēm pildīt tai neraksturīgus pienākumus vai arī darba apjomu, kam nav materiāla seguma, ar naudas sodu mēneša algas apmērā soda augstākstāvošo personu, kuras atbildībā ir attiecīgā institūcija vai persona.
Ja mācību laikā sarīkoti skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi vai kāds cits pasākums, kas tādā veidā traucējis mācību darbu, atbildīgā persona par kursu vai pasākumu sarīkošanu sodāma ar naudas sodu mēneša algas apmērā.
Ja institūcijas, fiziskas personas vai ierēdņa rīcības un akcepta dēļ samazināts programmās paredzētais mācību stundu skaits skolā un tas izraisījis tālāku skolēnu pārslodzi, augstākstāvošās institūcijas vadītājs, kuram pa-kļauta vainīgā fiziskā persona vai institūcija, sodāma ar naudas sodu mēneša algas apmērā.
Nav saprotams, ko deputāti domā ar «skolēnu, audzēkņu un studentu tiesību, veselības un pašcieņas aizskaršanu».
Tiesiskas valsts pamatā būtu jāliek atbildība par likumu ievērošanu un tiesības izmantot likumā paredzēto. Pašlaik izglītības sistēmā vērojams koordinācijas trūkums un prasību uzturēšana likuma izpildei, vienlaicīgi pārspīlēta tieksme cilvēktiesību un Eiropas Savienības prasību pedantiskai izpildei vai prasību formālai iedzīvināšanai, par spīti pasākumu materiālai nenodrošinātībai.
Šāds stāvoklis ir pretrunā ar Izglītības likumu, bet, par spīti tam, neviena institūcija, arī Izglītības un zinātnes ministrija, neceļ trauksmi, jo savukārt likums nav šai ministrijai šo funkciju uzlicis. Izglītības likums skolu uzturēšanu ir uzlicis vietējai pašvaldībai, kas atrod pietiekami daudz argumentu, lai noveltu atbildību uz slikto valdību, kura neiedala pietiekami daudz līdzekļu pašvaldību budžetos. Beigu beigās likumu ievēro tikai tiktāl, kamēr tas ir tieši izdevīgi konkrētai ierēdnieciskai institūcijai vai politiskam grupējumam, bet kopējā koordinācija un galarezultāts ir vēlētāju ziņā.
Vēlēšanās uzlikt atbildību par nelikumībām tikai skolas vadībai un skolotājiem vērojama arī minēto deputātu priekšlikumos Saeimā. Tas izskaidrojums ar skolas darba nezināšanu vai arī ar nodomu izglītības problēmas maskēt, lai tās nerisinātu pēc būtības un novērstu sabiedrības uzmanību.
Jelgavas pilsētas izglītības darbinieku arodbiedrība (tās sastāvā ir 32 pilsētas izglītības iestādes)
