Vakar valdības sēdē tika nolemts, ka Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrijai šā gada budžetā būs jāatrod papildu finansējums.
Vakar valdības sēdē tika nolemts, ka Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrijai šā gada budžetā būs jāatrod papildu finansējums, lai nodrošinātu iespēju no 1. septembra pedagogiem samaksāt vienu stundu nedēļā par burtnīcu labošanu un divas par individuālo darbu ar skolēniem. Turklāt no 1. septmebra pedagogiem paredzēts algas pielikums. Par slodzi tiks maksāti 284 lati (pirms nodokļu nomaksas), kas ir par 50 latiem vairāk nekā patlaban. Turklāt skolotājiem paredzēta līdz desmit procentu darba kvalitātes piemaksa.
Paklausot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pēdējā brīdī izteiktajam lūgumam, šajā sēdē vēl netika apskatīts viss valdībā iesniegtais Pedagogu darba samaksas palielināšanas programmas projekts no 2007. līdz 2014. gadam (iepriekš tika ziņots, ka valdības sēdē šo programmu, ko kopīgi izstrādājusi gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan arodbiedrība, varētu apstiprināt). Saistībā ar to tika nolemts, ka jāturpina darbs, saskaņojot konkrētus jautājumus. Jāpiebilst, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Astrīda Harbaceviča uz valdības sēdi neieradās, jo veselības sarežģījumu dēļ tika nogādāta slimnīcā.
Runājot par skolotāju darba samaksas paaugstināšanas programmu, ministre Baiba Rivža “Ziņām” teica, ka valdība soli pa solim turpinās iesākto. Pirmo reizi jūtams skolotāju algu palielinājums īstenots šajā mācību gadā. Turklāt no 2006. gada janvāra vairāk tiek novērtēts arī klases audzinātāja ieguldījums. Saskaņā ar darba algas paaugstināšanas programmu no 2008. gada 1. septembra katram pedagogam paredzēts samaksāt papildus vēl vienu stundu par likmi individuālajam darbam ar skolēniem. Līdz ar to tiktu apmaksātas trīs individuālā darba stundas ar skolēniem.
Papildu samaksa par burtnīcu labošanu paredzēta arī dabas zinību cikla un vēstures mācību priekšmetu pedagogiem. (Līdz šim par to maksāja tikai latviešu valodas, svešvalodas un matemātikas skolotājiem.)
Vēl, iesaistot ES līdzekļus, iecerēts, ka Latvijā piecsimt pedagogiem – mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītājiem – varētu tikt piemaksāts par metodisko darbu. Kā uzsver B.Rivža, ES piedāvā daudz papildu finansējuma iespēju. Zinātnieki jau šo atbalstu sajutuši. Drīz to vajadzētu sajust arī skolotājiem. Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas projektā paredzēts, ka 2014. gadā par likmi bez piemaksām skolotājs saņems 978 latus.
***
Pedagogu viedokļi
Austris Klupša, skolotājs ar 25 gadu stāžu:
Skaisti izklausās šie algas palielinājuma solījumi, tikai cenas gan nav kā 2000. gadā. Manuprāt, plānotais paaugstinājums regulāri jākoriģē saistībā ar inflāciju. Kalnciema pilsētas vidusskolā ķīmiju, fiziku un angļu valodu māca pieci studenti, kuri nav izteikuši vēlēšanos pēc augstskolas kļūt par skolotājiem. Pilsētas Dome ir gatava pedagogiem piešķirt dzīvokli, maksāt transporta izdevumus, bet nav, kas nāk strādāt.
Dzidra Simanoviča, Vilces pamatskolas direktore, 32 gadu pedagoģiskais stāžs: Situācija ir sarežģīta. Taču, ja šī darba samaksas palielinājuma programma tiks pieņemta un pildīta, optimisms palielināsies. Ceru, ka tad skolotājas darbā atgriezīsies mana meita, kas no tā aizgāja mazās algas dēļ.
Ruta Rulle, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja:
Kad skolotājs strādājis naudas dēļ? Ne pie vienas sistēmas neesam pelnījuši daudz. Mani vairāk par algu uztrauc sabiedrības negatīvā, žultainā attieksme. Viena audzēkne sprieda: “Kas skolotājam nekait – pulksten divos dienā stundas beidzas, bet vasarā – divu mēnešu atvaļinājums.” Es vienmēr saku: “Uz skolu atnāku atpūsties, jo strādāju mājās. Stundām taču jāgatavojas.” Ārkārtīgi palielinājušies papīru kalni, ko skolotājam prasa aizpildīt. Jelgava vēl ir unikāla ar to, ka, dodoties Rīgā uz kursiem, redzam, ka citiem kolēģiem ir komandējumi. Mēs braucam par savu naudu.
