Valsts piešķir vairāk naudas mazajām lauku skolām, atstājot aiz svītras filiāles. Pašvaldība ar to nav mierā
Vai iespējams atjaunot pirmskrīzes finansējumu izglītībā, vai mazo lauku skolu pārtapšana lielāku izglītības iestāžu filiālēs bija politiska kļūda un kādam jābūt izglītības saturam – šie bija galvenie jautājumi nedēļas nogalē Vilcē «Latvijas Avīzes» organizētajā diskusijā, kurā piedalījās «Vienotības», Reformu partijas, Zaļo un Zemnieku savienības politiķi, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji.
Ja izglītība drīzumā netiks izvirzīta par prioritāti un tai nepiešķirs pienācīgu finansējumu, lai skolotājs ar zemāko kvalifikāciju varētu nopelnīt vismaz 650 latu par likmi, jau pēc 20 gadiem nebūs, kas māca jauno paaudzi. Tik skaudru nākotni saskata Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis («Vienotība»), diskutējot par situāciju izglītībā Latvijā. Eiropas prakse liecina, ka pedagogiem ar zemāko kvalifikāciju atalgojums ir ar koeficientu 1,3 no vidējās algas valstī. Latvijai līdz tam vēl ejams tāls ceļš, taču jau tagad esot skaidrs, ka pedagogu un skolēnu proporcijas noteikšana, no kā izriet pieejamais finansējums, mūsu valstij nav piemērots risinājums.
No nākamā gada – vairāk ESF programmu
«Ja ejam tik platiem soļiem kā līdz šim, tas prasīs vēl piecus līdz septiņus gadus, lai izglītībā sasniegtu pirmskrīzes līmeni. Jāsaprot arī, ka pedagogu atalgojuma pieaugums cieši saistīts ar pieaugumu tautsaimniecībā,» min IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Enģelis (Reformu partija). Viņš piebilst, ka līdzās darbam pie augstākās izglītības modeļa maiņas un konkurētspējas celšanas, kā arī profesionālās izglītības prestiža vairošanas ministrija Vjačeslava Dombrovska vadībā aktīvi strādā, lai risinātu pedagogu atalgojuma jautājumu.
To apliecina arī IZM Izglītības departamenta vadītāja Evija Pakule. Jau ziņots, ka no šā gada septembra piemaksas saņems tie 3. un turpinās saņemt 4. un 5. kvalitātes pakāpes pedagogi, kuri šo pakāpi ieguvuši Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos» laikā. Savukārt no nākamā gada 1. septembra uz piemaksu varēs pretendēt arī tie skolotāji, kas šo kvalitātes pakāpi ieguvuši ārpus projekta. Uz lielāku atbalstu skolotāji var cerēt no 2014. gada, kad būs pieejamas vairākas ESF programmas. Taču tām svarīgi nodrošināt valsts līdzfinansējumu, norāda E.Pakule. Situācijas uzlabošanā viņa aicina vairāk iesaistīties pašvaldības, kas, piemēram, varētu atbalstīt savu pedagogu tālākizglītību, lai viņi spētu pasniegt vairākus priekšmetus un līdz ar to nodrošinātu sev pilnvērtīgu darba slodzi. Tāpat ir skaidrs, ka modelis «nauda seko skolēnam» nav līdz galam sevi attaisnojis, īpaši mazajās lauku skolās, tāpēc tuvākajos gados jāmeklē citi risinājumi, piemēram, pāreju uz 40 stundu darba nedēļu.
Ieguvējas mazās skolas, kas nav filiāles
Ilgu diskusiju rezultātā pieņemts lēmums, ka no šā gada 1. septembra vairāk saņems tie skolotāji, kas strādā 228 mazajās lauku skolās, kur audzēkņu skaits ir mazāks nekā simts. Tas iespējams tamdēļ, ka, ievērojot principu «jo mazāks bērns, jo tuvāk skolai», palielināts koeficients finansējumam, kas seko 1. – 4. klašu skolēniem.
Gan jāpiebilst, ka tas neattiecas uz lielāku skolu filiālēm, kādas, piemēram, Jelgavas novadā ir četras – Lielplatones, Platones, Lielvircavas un Glūdas. Lai ieekonomētu administratīvās izmaksas, 2009. gadā, kad izglītības sistēma zaudēja 40 procentu finansējuma, šīs mazās skolas tika pievienotas lielākajām Vircavas un Elejas vidusskolām, kā arī Svētes pamatskolai. Šajā situācijā tās palikušas zaudētājas, par ko sašutumu pauž novada pašvaldības vadība, izsakot pieņēmumu, ka filiāles varētu atkal pārveidot par patstāvīgām skolām. Ministrijas Izglītības departamenta vadītāja norāda, ka pašvaldība to var darīt. Taču finansējums šim gadam jau ir sadalīts un nav skaidrs, kā turpmāk risināsies sarunas ar valdību par vēl lielāko atbalstu izglītībai. ◆
