Tā kā mums, pensionāriem, neiznāk naudas laikraksta abonēšanai, avīzes dabūjam izlasīt jau vecas.
Tā kā mums, pensionāriem, neiznāk naudas laikraksta abonēšanai, avīzes dabūjam izlasīt jau vecas. Nu nekas. 23. maija laikrakstā izlasīju interviju ar Sidrabenes pagasta Padomes priekšsēdētāju Jāni Vīganta kungu. Viņš izsakās par savu priekšgājēju Gundaru Liepu – viņam neesot organizatora spēju. Jā, Liepas kungs tiešām neprata rīkot vēlēšanu kampaņā balles ar iedzeršanu. Tiešām – nav organizatora spēju. Viņš un tāpat viņa sieva ir citādi cilvēki. G.Liepa vienmēr ir laipns, apjautājas, kā klājas. Cik reižu ir bijis, kad viņi, Liepu ģimene, atved vienam pensionāram kartupeļu maisu, citam – bietes, burkānus no sava dārziņa. Tāpat, par velti – mums ir, jums nav, ņemiet. Kad kauj cūku, arī iedod, kam iet grūti. Tāpat, bez jebkādas maksas. Cilvēcīgi. Bez organizatora spējām.
Daudz jau viņam to balsu vēlēšanās nepietrūka. Bet ko tu cilvēks padarīsi?
Vīganta kungs saka, ekonomiskos jautājumus vajadzējis risināt citādi, ieekonomējot. Liepas kungs pirka malku pensionāriem, deva autobusu braukšanai uz mācībām Veselības universitātē vecākajai paaudzei. Vīganta kungs malku par brīvu nedošot, par autobusu vecīšiem būšot jāmaksā, palīdzību – 15 latu – arī saņemšot tikai tie, kas uz gultas. Saņem tak 30 latu pensiju! Pats jau arī samazināja sev algu par 50 latiem. Bet Vīganta kungam pieder gandrīz trešā daļa kādreizējā kolhoza. Tos 50 latus viņš četrkārtīgi saņems no savas saimniecības.
Kopš kolhoza likvidācijas visi pagasta priekšsēdētāji vecajiem ļaudīm malku deva par brīvu vai arī naudiņu malkas vērtē – kā pensionāram vajadzēja. Tā bija Salkazanova laikā, tā bija Zalcmaņa laikā, tā bija Liepas laikā. Nu lai jau Vīganta kungam izdodas no pensionāriem daudz iekrāt!
Veca pensionāre no Sidrabenes pagasta
