Pirmdienas vakarā LNT notika ļoti interesanta diskusija starp «Latvijas ceļa» politiķi, 3 miljonu lietas izmeklēšanas komisijas locekli Edvīnu Inkēnu un bijušo premjeru Andri Šķēli.
Tauta gaida atmaskojumus
Pirmdienas vakarā LNT notika ļoti interesanta diskusija starp «Latvijas ceļa» politiķi, 3 miljonu lietas izmeklēšanas komisijas locekli Edvīnu Inkēnu un bijušo premjeru Andri Šķēli. Tiesa gan, gaidīta bija nevis Inkēna, bet sociāldemokrātu līdera Jāņa Ādamsona verbālā cīņa pret Šķēli, taču Ādamsons visai nelāgā veidā no vārdu kaujas ar ekspremjeru bija atteicies. Viņš esot parunājies ar LSDSP valdi, un valde pārliecinājusi Ādamsonu, ka nevajag ielaisties dikusijās, jo «sociķiem» vēl priekšā tiesāšanās pret ekspremjeru un pirms tiesām neesot labi daudz izrunāties.
Kā jau redzējāt TV ekrānos, Inkēna un Šķēles diskusijā faktu bija maz, toties bija gana epitetu, maigu «mājienu ar mietu» un visai skarbu izteikumu, kuriem zināmos apstākļos varētu atbilst gan Civillikuma, gan Kriminālkodeksa panti par personu goda un cieņas aizskaršanu un tamlīdzīgu neslavas celšanu.
Pati trakākā bija E.Inkēna pēdējā frāze, ka viņš parādīšot, cik zaglīgs un melīgs bijis A.Šķēle. Tad nu pagaidīsim līdz svētdienai, kad E.Inkēns solīja savā TV raidījumā «Nedēļa» laist klajā Šķēli atmaskojošos, kompromitējošos faktus.
Tālā Klusā okeāna sala Nauru
Arī par pašu Inkēnu pēdējā laikā ir skanējušas kompromitējošas ziņas viņa kontrolētā firma «Sociāli korelatīvo datu sistēmas» (SKDS), kas, starp citu, līdz pat pēdējam laikam pēc valdības pasūtījuma taisīja varasvīru reitinga tabulas, esot Maskavā ļāvusies, lai tās rēķinu par viesnīcu apmaksā tā pati Klusā okeāna salas Nauru banka, caur kuru pārskaitīti nelaimīgie, zudušie 3 «Latvenergo» miljoni. No šā fakta tapa uzpūsti lieli ziloņi, taču lietas būtība ir bijusi pavisam banāla ar Inkēnu saistītā firma patiesi ir īrējusi viesnīcas istabiņu Maskavā kopā ar kādu Trasta komercbankas akcionāru (Vītoliņu). Tad kāda cita persona bēdīgi slavenās Nauru bankas īpašnieks Ušakovs gribējis Inkēnu ievilkt dziļāk savos tīklos un piedāvājis «sadarbību». SKDS darbinieki nojautuši ko nelabu un no sadarbības atteikušies. Tad Ušakovs piedraudējis, ka, «ja jūs tā», tad viņš palaidīs presē «kompramatu» par Inkēna saistību ar Nauru banku. Nu, kā redzams, «kompramats» ir palaists presē…
Parlamentārās izmeklēšanas komisija šonedēļ, kā zināms, it kā iesāka rakstīt savu starpziņojumu, bet, cik zināms, kungi ātri saplēsās un šķīrās, lai sabiedrībai vēstītu, ka pie starpziņojuma teksta notikšot «šāda tāda pieslīpēšana».
Visai intriģējoši 3 miljonu lietas kontekstā ir izteikumi, ko atklātībai paudis ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš un Valsts prezidents Guntis Ulmanis prezidents, starp citu, izteicās, ka viņam esot žēl, bet pēc sarunas ar ģenerālprokuroru viņš uzzinājis, ka 3 miljonu lietā esot iejauktas amatpersonas un politiķi.
Ulmanim skarbi pārbaudļjumi
Pēdējā laikā nav veicies mūsu Valsts prezidentam. Pār viņa galvu nākuši apvainojumi ārzemju presē, viņam bijis jānostājas pret likumdevēju Saeimu un «jāatmet» atpakaļ neparakstīti likuma grozījumi Darba likumu kodeksā.
«Tēvzemieši» un «ceļinieki» bija ierosinājuši tādus likuma grozījumus, kas turpmāk ļautu valsts valodas inspekcijai pieprasīt darba devējam lauzt līgumu ar darbinieku, kas nepārvalda valsts valodu atbilstoši profesijai.
Piemēram, Ivans, viņa sieva Marusja un meita Gaļa ir nodibinājuši firmu, kas kioskā tirgojas ar vareņikiem. Saskaņā ar jauno likumu ierodas valsts valodas inspekcija un pieprasa atlaist no darba firmas grāmatvedi Gaļu, jo viņa neprot valsts valodu. Šajā stāstā Ivana, Marusjas un Gaļas vietā var būt arī vācu, angļu, ebreju vārdi jebkurā gadījumā likuma teksts ir visai pastulbs. Var jau būt nacionāla politika un nacionālistiski uzskati, taču kas par daudz, tas par daudz. Pilnīgi pareizi rīkojies Guntis Ulmanis, neizsludinot likuma grozījumus, kas ļautu valsts valodas inspekcijai kļūt par biedēkli, teroristu vai korumpējamu «iestādījumu», kas vajātu un reketētu nabaga valodas nepratējus visur un iekš visām valsts un privātbiznesa struktūrām.
Kopš pagājušās ceturtdienas pret valodas atestācijas komisiju pilnvaru paplašināšanu ir uzstājušās trīs Latvijas krievu avīzes, tautību konsultatīvā komisija, Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Genādijs Seļezņovs. Arī Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts ir izteicies, ka šādas likuma normas var radīt cilvēktiesību pārkāpumus. Valsts cilvēktiesību birojs gan paziņojis, ka paši grozījumi neesot pretrunā ar cilvēktiesību normām.
Satiksmē ar Saeimu prezidents ir parādījis savu stingro mugurkaulu, bet tajā pašā laikā visai komiskas bijušas Ulmaņa nesatikšanās, nesaprašanās un muļķīgas viedokļu nesakrišanas ar premjeru Guntaru Krastu. Ulmanis kritizēja Krastu, kas neesot varējis sarunāt tikšanos ar Krievijas premjeru Černomirdinu. Tad atkal parādījās ziņa, ka Krasts tikšanos sarunājis. Tad atkal nekāda tikšanās nav sarunāta. Un tā joprojām par ielūgumu uz Maskavu Krasts uzzinājis no Ulmaņa, kas nule kā bija kritizējis Krastu par nespēju sarunāt šo vizīti.
Tikmēr pamazām atklājas, ka lielā premjeru samita laikā bijušas visvisādas runas par iespējamām sarunām un vizītēm, bet krievu puse tās nav uztvērusi kā oficiālas vienošanās neviens neesot teicis nedz jā, nedz nē.
