Cik netīrumiem bagāts ir skursteņslaucītāja Aļģirda Bolšteina darbs, tik mierīga un līdzsvarota brīvā laika pavadīšana mežā.
Cik netīrumiem bagāts ir skursteņslaucītāja Aļģirda Bolšteina darbs, tik mierīga un līdzsvarota brīvā laika pavadīšana mežā.
«Kad man jautā, kas ir mans vaļasprieks un kā es pavadu savu brīvo laiku, neatliek nekas cits kā atbildēt, ka man relaksāciju sniedz mežs – mežs dažādās formās,» tā Aļģirds. Ziemā nekur nav tik labi slēpot kā mežā, kur pat laikā, kad pilsētas ielas atkusnī jau kļuvušas dubļainas un netīras, sniegs joprojām ir balts un slidens.
Savukārt jau februāra nogalē, martā un aprīlī prāts paliek nemierīgāks un pakrūtē sāk nedaudz tā kā kņudēt, iedomājoties par meža «lopiņu» nomestajiem ragiem: «Pašlaik kopā ar sievu Māru esam salasījuši jau 297 ragus. Tiesa gan, pēdējos gados ragu kolekciju neizdodas pārāk papildināt, jo to nēsātāji Latvijas mežos kļuvuši stipri vien retāk sastopami. Grūti pateikt, kādēļ tas tā, – varbūt briežu, aļņu un stirnu rindas mežos spēcīgi izretinājuši mednieki, bet varbūt dzīvnieki paši «emigrējuši» uz labākiem mežiem,» spriež Aļģirds. Vienlaikus janvāra nogalē viņš, kā jau īstens Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs, dodas braucienā pa un ap Jelgavas rajonu, lai noskaidrotu, kā mainījies stāvoklis ar dažādu ūdensputnu migrāciju.
Pavasarī mežā sākas arī aktīva sportošana, kas turpinās līdz pat vēlam rudenim. Nu jau trīsdesmit gadu Aļģirds līdztekus mājas celtniecībai, darbam, bērnu audzināšanai un daudzām ikdienas rūpēm nodarbojas ar orientēšanās sportu: «Orientēšanās ir tautas sporta veids. Latvijā to vēl tā pa īstam nevar novērot, toties Skandināvijas valstīs gan. Pateicoties šim sporta veidam, esmu iepazinis daudzus cilvēkus un arī daudzviet pabijis. Nupat ir tā, ka Latvijā nav nevienas vietas, uz kuru dodoties, es jau nezinātu, ar kādu mežu man rēķināties. Protams, pārzinu Jelgavas apkaimes mežus, taču labi pazīstami tie ir arī Kurzemes un jo īpaši Vidzemes pusē.» Pēdējos gados Aļģirds ar kundzi un citiem Jelgavas orientieristiem bijis arī daudzās starptautiskās orientēšanās sacensībās gan tepat Latvijā, gan arī ārpus tās. Viņš atzīst, ka pat šovasar bijušas nedēļas, kad, atgriežoties no vieniem mačiem, paspēj tik vien kā mugursomās pārkrāmēt mantas, nedaudz nosnausties un atkal doties ceļā uz jaunām. Tā, braukājot no viena starta uz nākamo, paiet gandrīz visa vasara. Tomēr visam pa vidu tiek atlicināts laiks arī sēņošanai, kas esot viens no Aļģirda mīļākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem.
Rudenī līdztekus orientēšanās sportam un sēņošanai lieliskas izjūtas mežā sagādā brieži. «Ļoti spilgti atceros, kā kopā ar sievu tepat Jelgavas rajona Ūziņās nakšņojām teltī un pēkšņi atskanēja briežu baurošana. Brīžiem likās, ka aktīvākā ragaino meža iemītnieku darbība notiek turpat pie telts un ka tūdaļ kāds no briežiem tai uzkāps. Bet viss beidzās laimīgi. Rudenī klausīties baurus esam arī speciāli braukuši uz Piltenes pusi. Īpaši labi spēcīgās skaņas var dzirdēt skaidrās, salnainās naktīs – šķiet, ka tad arī brieži ir visaktīvākie. Tiesa gan, šo meža lopiņu skaita spēcīgā sarukuma dēļ, briežu bauru vietas ir aizvien grūtāk atrast,» atzīst Aļģirds.
Mežā Aļģirds pavada lielu daļu sava brīvā laika, un tas viņam tiešām dodot spēkus un enerģiju. Šķiet, ka vienīgā mežā pieejamā darbība, kas viņam nav sirdij tuva, ir medības. Arī ogotāji pilnīgi noteikti esot sastopami kaislīgāki par viņu.
